Arhitektu Raines Karpa un Rīnas Altmae projektētā "Linnahall" koncertzāle ir simetriska, monumentāla betona konstrukcija. Ēka, kas atrodas ārpus Tallinas vecpilsētas, tika veidota tā, lai saglabātu ļoti zemu pacēlumu, kam no ārpuses var piekļūt pa vairākām kāpnēm, un lai tā neaizēnotu skatu uz viduslaiku pilsētas centru. Iedvesmojoties no seno cietokšņu uzbūves, tomēr atvērta gan sauszemei, gan jūrai, "Linnahall" šķiet gan nošķirta, gan pieejama vienlaikus.

Savos ziedu laikos "Linnahall" rīkoja gan padomju, gan ārvalstu mūzikas zvaigžņu izrādes un koncertus, pirms tie pakāpeniski saruka pēdējās desmitgadēs. Koncertzāles slidotava tika slēgta 2009. gadā, kam sekoja pārējās koncertzāles slēgšana 2010. gadā. Pilsētas varas iestādes vairākus gadus meklēja investorus, pirms 2015. gadā pašas sāka atjaunot ēku. Pagaidām nākotnes plāni vēl nav īstenojušies, lai gan ēka pēdējos gados ir atkal parādījusies starptautiskajā uzmanības centrā. Filmu cienītāji var atpazīt "Linnahall" no Kristofera Nolana 2019. gada filmas "Tenet", kur kolosālā struktūra ataino Kijevas opernamu filmas spraigajā atklāšanas ainā.

Lai arī ikoniskā vieta ir atstāta novārtā, "Linnahall" joprojām ir nozīmīgs arhitektūras simbols. 2012. gadā Igaunijas paviljons Venēcijas arhitektūras biennālē ar nosaukumu "Cik ilgs ir ēkas mūžs?" pētīja padomju laika modernisma ēku mantojumu Igaunijā, ieskaitot "Linnahall".

Un, lai arī ēka ir slēgta sabiedrībai, ēku joprojām var apmeklēt no ārpuses. "Linnahall" sienas tagad klāj grafiti, un augi spraucas caur betona plaisām ūdens virzienā. Bet no augšas apmeklētāji var apbrīnot koncertzāles lielo mērogu un modernisma arhitektūru, vienlaikus baudot saulrietu virs Tallinas viduslaiku pilsētas centra.