Gunta Skrastiņa kolēģe atklāti par aktiera dzīves pēdējiem mēnešiem (1)

Jau vēstīts, ka Guntis aizgāja pārāk strauji, ātri un nežēlīgi. Vēl vasarā savā ierastajā dzirkstošā humora un neiztrūkstošā optimisma manierē viņš vadīja "Latvijas sirdsdziesmas" finālu, Līgo svētku koncertu un festivālu "Zelta šlāgeris", vēl nupat viņa balss skanēja televīzijā.

Guntis Skrastiņš mira no strauji progresējuša vēža.

Klik: Zināji, ka ar Gunti nav īsti labi?

Velga Vītola: Mēs to situāciju zinājām. Tas nebija vienkārši. Ir jācīnās, jādomā labas domas. Es ticu, ka katram cilvēkam ir savas mūžs, savs laiks. Pašam un apkārtējiem šķiet, ka vēl jau varētu dzīvot un dzīvot... līdz simt gadiem. Kas attiecas uz veselību, tas pat īsti nav ārstu iespējās [to mainīt].

Pēdējā mēneša laikā viņa fiziskās pārvērtības pamanīja visi. Cilvēki sociālajos tīklos jautāja, kas noticis. Par to rakstīja mediji.

Protams. Cilvēks vairs nav ar tik taisnu muguru, ir nomākts. Tā ir arī katra paša izvēle, to visu paturēt pie sevis. Guntim ar ārstiem bija ļoti labas attiecības.

Nedomāju, ka šis iznākums ir tādēļ, ka viņš nebūtu gājis pie ārstiem. Viņš to darīja.

Bija cilvēki, kuri viņu uzpasēja un gādāja, lai viss būtu kārtībā.

Kā šobrīd jūties ar visu, kas noticis?

Ir grūti noticēt tam, ka viņš ir prom, jo visus šos mēnešus cerējām, ka Guntis būs. Man arī ir grūti to visu formulēt vārdos, jo tādas lietas cilvēki runā ar sirdi, nevis ar vārdiem, un negribas pļāpāt pļāpāšanas pēc. Pagaidām neesmu to pieņēmusi. Varbūt tā arī ir, ka viņa gars vēl ir šeit.

Pilnu interviju ar Velgu Vītolu lasiet šeit!