"Vācu historiogrāfijā Pirmais Pasaules karš beidzas 1919. gada novembrī. Ar Dagmāras Kopštālas dienasgrāmatas palīdzību, mēs varam vērst vācu lasītāju uzmanību uz vēstures posmu, kas īpašā veidā saista Latviju un Vāciju. Mēs esam patiesi iepriecināti, ka esam atraduši apgādu “Jumava”," saka André Stoerr, akadēmiskās izdevniecības "Friedrich Mauke" līdzīpašnieks. "Pateicoties mūsu sadarbībai, es jau šobrīd esmu daudz uzzinājis par Baltijas valstu un Rīgas nozīmīgumu Eiropas kultūras kontekstā. Šobrīd Vācijā informācijas par šo tematu joprojām ir pārāk maz. Kopā ar "Jumavu" esam izstrādājuši jaunas idejas un tēmas, kas Latvijas kultūrā un vēsturē varētu ieinteresēt lasītājus Vācijā".

Juris Visockis, apgāda “Jumava” vadītājs: ""Jumavas" stratēģija ir izdot grāmatas svešvalodās, lai ieinteresētu lasītājus pasaulē par Latvijas kultūru, vēsturi un mūsu tradīcijām. Katra veiksmīga sadarbība veicina Latvijas ideju eksportu, tā dod arī ekonomisku labumu, atpazīstamību un izpratni par mūsu vēsturi un vērtībām.”

Par grāmatu

“Rīgas baltvāciešu ģimenē dzimušās Dagmāras Kopštālas dienasgrāmatā aprakstītajā laikā no 1917. gada marta līdz 1923. gada martam atspoguļojas dažādu Mīlgrāvja sociālo slāņu pārstāvju pieredze un pārdzīvojumi Latvijas vēsturei nozīmīgā laikā. Gados, kad norisinās Pirmā pasaules kara notikumi un mūsu teritorijā Krievijas un Vācijas impēriskās armijas izšķir Eiropas likteni, ar Rīgas vācu meiteņu ģimnāzijas skolnieces acīm skatītie notikumi veido mūsdienu vēstures pamatu. Tajā ir vieta gan revolucionārām, gan anarhistiskām epizodēm, Latvijas valsts dibināšanai un boļševiku mēģinājumam atņemt mūsu neatkarību. Kara un šausmu atmosfērā strauji pieaugošās pusaudzes vērtējums kā nežēlīga laikmeta hronika atklāj gan sarkanā, gan baltā terora briesmu darbus, Bermonta, landesvēra un Latvijas Nacionālās armijas spēku sadursmēs dzimstošās Latvijas valsts pirmos soļus pēc brīvības cīņu atnestā miera. Taču dienasgrāmata ikvienam būs saistoša lasāmviela ar savu emocionalitāti un “mazā cilvēka” ilgām pēc laimes un prieka pat izmisuma brīžos,” - Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.