Koncertfilmā, kur pieaicināti arī vairāki viesmūziķi, īpaši starp tiem izceļas atraktīvā perkusioniste Nellija Bubujanca, visas dziesmas skan citādāk nekā studijas ierakstā. Daudz plašāk. Filmā dzirdamais aranžējums vairāk sniedz priekšstatu, kā šis albums izklausītos, piemēram, uz atjaunotās Mežaparka estrādes. Ar šādu domu prātā - "kā tas izklausītos uz lielās skatuves" - iespējams, pulcināti arī albuma viesi - "Tautumeitas" un reperis ansis. 

Koncertfilma ir košs un skaisti samontēts pandēmijas auglis - mēģinājums uzrunāt skatītājus "caur ekrānu", bet pats studijas albums izklausās kā salipināts no maziem gabaliņiem.

Dziesmu vārdi tapuši, iesaistot vairākus domubiedrus. Grupas basģitārista Ingara Viļuma un Kaupera radošais tandēms "MuMu" jeb "Muzikālais muskulis" izpaudies vairākās dziesmās - viena no tām kopdarbs ar "Tautumeitām" ("Tur, kur Dieva kamanas slīd"). Starp citu, "MuMu" kontā arī tādi senāki skaņdarbi kā "Ogles" un "Šokolādes saldējums". Savu artavu trīs dziesmu vārdu sacerēšanā ielicis arī "Instrumentu" mūziķis Jānis Šipkēvics, taču zīmīgākā ir atkalsadarbošanās ar Ingu Bērziņu. Pirms divdesmit gadiem grupa un Bērziņš cieši strādāja ar albuma "Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas" materiālu, un tieši no tā perioda aktualizēts viens sens nerealizēts demo "Dzelzceļnieks" - albuma noslēdzošais liriskais valsis, kas estētiski sasaucas ar "Jauna Mēness" dziesmu "100+1 vēlēšanās". 

Kā krāsaina mozaīka rūpīgi salikti kopā ir arī nošu fragmenti - katra dalībnieka iesūtītās muzikālās idejas apstrādājis zviedru producents Olsons, ar kuru grupa jau sadarbojusies iepriekš. Kā allaž, dziesmas ieskaņotas trīs valodās - latviešu, angļu un krievu. Tiesa, Latvijas tirgum paredzētajā versijā kopdarbs "Моя Луна" ("Lonesome moon") ar Krievijas aktieri Sašu Petrovu iedziedāts angliski. Nevar nepamanīt, ka skaņdarba aranžējums ļoti līdzinās britu grupas Coldplay agrīnās daiļrades dziesmai Everything's Not Lost. Ar Coldplay prātniekiem vienmēr bijušas īpaši tuvas attiecības.

Atšķirībā no iepriekšējā albuma, ko varēja raksturot ar vārdiem "kā vējš pūš, tā liecas", šoreiz muzikālie citāti nav tik ļoti uzkrītoši. Trauksmainais "Aiz sienas" sasaucas ar The Weeknd kičīgo 80. gadu singlu Blinding Lights, "Smaržā" vokālam uzgriezts plaši hiphopa mūzikā izplatītais auto tune efekts, taču četri labākie albuma skaņdarbi - "Feels", "Tavas pēdas pagalmā", "Karuseļi" un tituldziesma "Gads bez kalendāra" izklausās gana oriģināli. Īpaši jāpaslavē tautumeita Asnate Rancāne, kura duetā ar Renāru iejutusies sev neraksturīgā popmūzikas dziedātājas ampluā. "Tuneļa galā spīd gaisma blāva, kamēr rit gads bez kalendāra... Kāpēc tu nepiezvani?" skan dziesmas vārdi, acīmredzot iedvesmojot arī albuma vizuālo noformējumu - telefona klausuli, kurā atspīd cerību stars. Diemžēl gads bez kalendāra kādu laiku vēl turpināsies...