Viena no šīm pompozajām ēkām bija Biškekas Kāzu pils, smaila stikla un marmora celtne, kas celta Kirgizstānas galvaspilsētas ziemeļaustrumos 1987. gadā. Arhitekti A. Logunovs un A. Kliševičs to bija iecerējuši kā nekonfesionālu, valsts pārvaldītu lūgšanu namu. Viņi vēlējās, lai tā dizains apvienotu laikmeta futūristiskās, monolītās tendences ar tradicionālo reliģisko vietu elementiem. Atdarinot katedrāļu un mošeju varenību, viņi cerēja, ka ēka izraisīs tādu pašu godbijību un garīgumu kā tradicionālie tempļi.

Ēka atrodas iepretim strūklakai, kas veidota no krāsainām mozaīkām. Tās fasāde gandrīz pilnībā ir veidota no vitrāžām, ko pārtrauc vien marmora kolonnas. Tās neregulārais jumts, ko veido smaili torņi stūros, ir ieturēts labākajās futūrisma arhitektūras tradīcijās. Platas kāpnes ved uz galvenajām durvīm, kas ieved smagnējā marmora interjerā ar velvētiem krāsotiem griestiem un krāsainiem vitrāžas logiem, kas rada grandiozu, katedrālei līdzīgu atmosfēru. Galvenās telpas centrā sarkanbrūns paklājs ved pa kāpnēm uz ceremonijas telpu.

Lai arī ēkai šobrīd ir nepieciešams remonts valsts līdzekļu trūkuma dēļ, daudzi Kirgizstānas pāri joprojām izvēlas laulāties Biškekas Kāzu pilī. Gadu gaitā visā norises vietā ir izveidojies tirgum līdzīgs iekārtojums, lai apmierinātu kāzu apmeklētāju prasības — no dāvanām līdz tērpiem un fotogrāfiju rekvizītiem. Pāri ielai par ceremonijas viesu uzmanību cīnās krāsaini ziedu stendi. Lielā veikalā pārdod zīda kāzu kleitas, ballīšu tērpus un spīdīgus smokingus. Tuvumā baloži tiek turēti būros, lai laimīgie jaunlaulātie par nelielu samaksu tos var atbrīvot. Un tuvējā limuzīnu nomas kompānija pāriem piedāvā luksusa automašīnu klāstu, lai tikpat ekstravagantā veidā tie pamestu grezno kāzu pili.