Atšķirībā no Ziemeļkorejas iedzīvotājiem, kuriem ir stingri limitēta pieeja ārzemju televīzijas kanāliem un interneta vietnēm, aizliegts klausīties citu valstu mūziku vai skatīties filmas svešvalodā, kā arī nēsāt džinsus, jo tie simbolizē kapitālismu, dienvidkorejieši ir līdz ausīm iekšā patērētājsabiedrības dzīvesstila jaukumos. Dārgas tehnoloģijas, zīmolu drēbes atbilstoši jaunākajām modes tendencēm, pasaules slavu iemantojusī popmūzika jeb K-pops (saīsinājums no korejiešu popa), sadarbībā ar “Netflix” radītais seriāls “Squid Game”, kas izraisījis starptautisku sensāciju, un alkas pēc luksusa dzīves lieliski raksturo to, kas nodarbina korejiešu prātus. Tikai jāatceras: lai remdētu slāpes un izsalkumu pēc arvien jaunākiem un spīdīgākiem gadžetiem, ir jāspēj par to arī samaksāt.
Teicamnieki skolas solā, neveiksminieki darba tirgū
Korejiešu vidusskolēni vidēji dienā mācībām velta piecpadsmit stundas dienā. Tas nozīmē, ka šīs piecpadsmit stundas tiek pavadītas skolas solā aktīvi apgūstot zinības un piedaloties dažādās ārpusklases aktivitātēs, kas gan nav sporta vai teātra pulciņš. Dienvidkorejas studenti katru gadu ir līderi matemātikas un fizikas olimpiādēs, jo arī laiku pēc stundām velta, lai atrisinātu kādu sarežģītu vienādojumu. Dienvidkorejas skolās bērni matemātikā netiek sadalīti pēc zināšanu līmeņa. 30-40 skolēni vienas klases ietvaros strādā pēc vienas programmas un tie, kas nespēj tikt līdzi gudriniekiem klasē, velta vairāk laika mācībām mājās.
“Tikai smags darbs un nekādas izklaides” - tāds ir korejiešu izglītošanās moto
un līdz pat 2012. gadam mācības no astoņiem rītā līdz deviņiem vai desmitiem vakarā noritēja arī sestdienās. Lai arī socializēšanās ar vienaudžiem ir būtisks faktors veselīgai mentālajai attīstībai, mācību grafiks ir tik piepildīts ar akadēmisko zinību apgūšanu, ka pat esot skolā, kas čum un mudž no citiem bērniem, jaunie korejieši nespēj pilnvērtīgi draudzēties un neformāli pavadīt laiku ar domubiedriem.