Nozīmīgu daļu Roberta Johansona (1877–1959) radošā mantojuma glabā Latvijas Nacionālā bibliotēka. Kalendārā pirmo reizi publicētas Johansona Rīgas fotogrāfijas no albumiem, kurus bibliotēka šogad saņēma dāvinājumā no fotogrāfa mantiniekiem.
Kalendāra māksliniece ir Daiga Brinkmane, ievadsleju autores - Katrīna Teivāne, Liāna Ivete Beņķe.
Fotogrāfijas vēsturniece, LNB Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas vadītāja Katrīna Teivāne stāsta, ka Johansons, tāpat kā Vilis Rīdzenieks, Jānis Rieksts, Mārtiņš Lapiņš un citi viņa laikabiedri, pārstāvēja profesionālo fotogrāfu loku 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Viņa ikdiena pārsvarā saistījusies ar darbu fotosalonā. Tomēr ievērojama darbības joma bija dokumentālā fotogrāfija. Katrīna Teivāne atklāj: "Dažādās Latvijas vietās Johansons fotografēja ainavas, pilsētvidi un arhitektūras objektus. Kā plašāko attēlu krājuma sēriju var izcelt Rīgas uzņēmumus, kas estētiskā ziņā vairāk uzlūkojami kā galvaspilsētas senākās daļas mākslinieciska dokumentācija."
Liāna Ivete Beņķe, vizuālās kultūras pētniece: "Kalendārā izmantotie Roberta Johansona attēli aicina doties nesteidzīgā pastaigā pa Rīgas ielām, pagalmiem un parku alejām pirms teju simt gadiem, izteiksmīgi izrādot pilsētu dažādos gadalaikos. Uzmanīgam vērotājam urbānā vide ir kā dzīvs organisms, kas aug, mainās un transformējas. Par modernās, steidzīgās pasaules klātbūtni liecina automašīnu rinda Pulvertorņa pakājē. Šaurās Vecrīgas ieliņas pārmaiņām pakļaujas lēni, bet tolaik nesen atjaunotais Grīziņkalna parks un baseins jau sola jaunu un laikmetīgu pilsētvides pieredzi. Fotoattēlos sastaptie cilvēki atļaujas būt laiski – atgulties zālienā, nesteidzīgi sarunāties uz parka soliņa, eleganti izbraukt ar airu laivu pa centra kanālu loku. Tomēr