Šogad Izcilības balvas kultūrā piešķirtas komponistam Pēterim Vaskam, rakstniecei un ilustratorei Anetei Melecei un Rundāles pils muzejam.
Piešķirtas izcilības balvas kultūrā
Kā informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, Vasku Izcilības balvai izvirzīja Latvijas Mūzikas padome. Mākslinieks balvu saņems par "izcilu un starptautiski plaši atzītu māksliniecisko jaunradi mūzikas nozarē, ar spožiem skaņdarbu pirmatskaņojumiem, kuru vidū īpaši izceļami Sestais stīgu kvartets un Otrais vijoļkoncerts "Vakara gaisma", kā arī ar atskaņojumiem Latvijā un pasaulē, apliecinot sava devuma nozīmību Latvijas akadēmiskās mūzikas un profesionālās kultūras starptautiskās atpazīstamības veicināšanā".
Savukārt rakstnieci un ilustratori Meleci balvai izvirzīja KM Literatūras un grāmatniecības padome, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un platforma "Latvian Literature". Viņa saņems Izcilības balvu par "spilgtu un pārliecinošu ieguldījumu Latvijas literatūras popularizēšanā ārvalstīs, par ko liecina grāmatas "Kiosks" plašā rezonanse, tās tulkojumam nākot klajā jau 17 valodās dažādās pasaules valstīs, uzrunājot arī citu mākslas nozaru auditorijas un saņemot prestižas balvas un nominācijas bērnu literatūras jomā Latvijā un ārvalstīs".
Rundāles pils muzeju balvai izvirzīja Latvijas Muzeju biedrība. Muzejs saņems Izcilības balvu par profesionāli veiktu un starptautiski kā izcilu novērtētu darbu Rundāles pils ansambļa un franču baroka stila dārza atjaunošanā, veidošanā un saglabāšanā, kas ne tikai devis būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, bet arī veicinājis kopējo pozitīvo Latvijas tēlu starptautiskā līmenī, iegūstot pirmo vietu "Eiropas Dārzu balvas" nominācijā "Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība vai attīstība".
Katrs no trim laureātiem saņems arī finansiālu apbalvojumu - 7000 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Kandidātu pieteikumus apbalvojumam izvirzīja KM pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības. Iesniegtos pieteikumus, atbilstoši apbalvojuma nolikumā noteiktajam, izvērtēja Latvijas Nacionālā kultūras padome, un apstiprināja kultūras ministrs.
Uz Izcilības balvu kultūrā varēja pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā, kā arī, ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, koncerti, viesizrādes, izstādes un citi pasākumi, guvuši plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
Par balvu
Kultūras ministrijas apbalvojums - Izcilības balva kultūrā - tika iedibināta 2014. gadā. Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs "H2E", Gidons Krēmers un kamerorķestris "Kremerata Baltica", režisors Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš un Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča un Anna Laudere, Marina Rebeka, Gundega Laiviņa, kā arī platforma "Latvian Literature".