Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šā gada maijā piesprieda 1500 eiro sodu dziedātājai un influencerei Adrianai Miglānei saistībā ar influenceres pārkāpumiem. Miglāne piespriesto sodu apstrīdēja tiesā, un nu kļuvis zināms, ka Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi viņas pieteikumu par PTAC lēmuma atcelšanu.
Tiesa atstāj spēkā PTAC piemēroto soda naudu influencerei Adrianai Miglānei
Jau vēstījām, ka Miglānei tika aizliegta negodīgas komercprakses īstenošana "Instagram" sociālās saziņas vietnē, patērētājiem noklusējot informāciju par privātās informācijas sadaļās publicētās reklāmas komerciālo raksturu, kā arī piemērota soda nauda 1500 euro apmērā.
Kā "Sejām" norāda Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane, pēc PTAC pieņemtā lēmuma par soda naudu piemērošanu divām influencerēm - Adrianai Miglānei un Katrīnei Sauliete - abi lēmumi tika apstrīdēti tiesā, vienā no lietām ir notikusi tiesas sēde, kā arī paziņots spriedums, kas atzīst, ka PTAC lēmums ir bijis pamatots, kā arī spriedumā ir daudzas tiesiskās atziņas, kuras ir svarīgs pamats turpmākajā PTAC darbā.
"Tiesa atzina, ka PTAC Lēmums ir pamatots un tiesisks, bet Miglānes pieteikums noraidāms pilnībā, spriedumā sniedzot šādas atziņas:
- Pieteicējas patstāvīgai darbībai un nolūkam, veidojot un publicējot ierakstus Instagram lietotājas adrianamiglane profilā (turpmāk – vietne), un saņemot par to atlīdzību, nav tikai gadījuma raksturs, kura pamatā ir nejaušība vai apstākļu sakritība, secināja, ka Pieteicējas strīdus darbības vietnē vērtējamas kā pieteicējas saimnieciskā darbība;
- Uz tiešsaistes sociālajā tīklā publicēto informāciju (reklāmu) un tā lietotāja radīto saturu, ir piemērojamas Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normas;
- Tiesa nesaskatīja kādu saprātīgu un objektīvu pamatu, lai izskatāmajā lietā konstatētu atšķirīgu nosacījumu piemērošanu starp Pieteicējas Instagram vidē radīto digitālo saturu (reklāmu) un līdzvērtīgu saturu (reklāmu) citā vidē (radio, televīzijā vai papīra izdevumos) radītai reklāmai.
Visos gadījumos, kad komercprakses īstenotājs īsteno komercpraksi, tās komerciālais raksturs ir skaidri jānorāda vai jānodala atbilstoši katra saziņas līdzekļa veidam un tehniskajām iespējām.
- Atšķirīga interpretācija varētu mudināt sniegt neskaidrus produkta aprakstus vai komercpiedāvājumos noklusēt informāciju, lai neievērotu Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 10. pantā noteiktās informēšanas prasības. Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma regulējums aptver (ietver) visus gadījumus, kad konstatējams patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizskārums, un pret visām personām, kas nav ievērojušas attiecīgo tiesību normu prasības, piemērojams negodīgas komercprakses aizliegums, neatkarīgi no šīs personas statusa – vai tā ir komercsabiedrība, saimnieciskās darbības veicējs vai arī tai ir kāds cits sociālais statuss sabiedrībā;
- Tiesa vērsa uzmanību, ka Pieteicējas viedoklis, ka ir pietiekami norādīt uz uzņēmuma nosaukumu vai sadarbību ar to, nebalstās Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktajā regulējumā, kādā veidā un apjomā jāsniedz informācija par komercprakses komerciālo nolūku (šā likuma 10. panta pirmās daļas 2. punkts), – tā, lai vidusmēra patērētājam tā būtu skaidra, saprotama, viennozīmīga vai komercprakses komerciālais nolūks būtu skaidrs no konteksta. Citiem vārdiem, reklāmā (reklāmrakstā vai Instagram vidē – ierakstā) skaidri saturiski (tiešā tekstā) jānorāda, ka par nolūku veicināt preces pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu, vai piedāvājumu patērētājam iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu, ir samaksāts;
- Izskatāmajā gadījumā nav pamatoti Instagram vidē publicētu sponsorēta (komerciāla) satura paziņojumu salīdzināt vai pielīdzināt televīzijai kā audiovizuālajam medijam radītai reklāmai, kur to saturiski ir iespējams nošķirt no citām raidījumu daļām.
Turklāt, izmantojot Instagram platformu, tieši palielinās slēptas un maldinošas reklāmas risks, ņemot vērā to, ka komercpraksi bieži sajauc ar lietotāja radītu saturu. Tādējādi patērētāji par Instagram ierakstos integrētajām reklāmām un to komerciālo nolūku var nezināt.
- Līdz ar to ir pamats secinājumam, ka Pieteicējas darbība vietnē rada nepatiesu priekšstatu, ka viņa, īstenojot komercpraksi (kā pati apgalvo, reklāma ir viņas darbs, par ko saņem atlīdzību) nedarbojas nolūkā, kas saistīts ar tirdzniecību (tās veicināšanu), un nepatiesi uzdodas par patērētāju;
- Tiesa secināja, ka PTAC pamatoti ir konstatējis, ka Pieteicēja īsteno negodīgu komercpraksi (maldinoša noklusēšana) un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, – noklusē, ka vietnē publicētā informācija ir komerciāla rakstura, kā arī neievēro speciālajai reklāmai (uztura bagātinātājiem) izvirzāmās prasības un pieteicējai pamatoti noteikts pienākums izbeigt negodīgu komercpraksi;
- Tiesa atzina, ka PTAC soda naudu noteicis saskaņā ar likumā noteiktajiem principiem, un, ņemot vērā piemērotā soda naudas apmēra proporciju pret pieļaujamo maksimālo apmēru, piemērotās soda naudas apmērs ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu, un to, ka Pieteicēja nav veikusi pasākumus pārkāpumu novēršanai (neatzīst pārkāpumus). Pārkāpuma nenovēršana pēc PTAC aicinājumiem, vienlaikus neatzīstot savu vainu pārkāpumā, nav apstāklis, kas būtu par pamatu soda naudas samazināšanai. Tiesa norādīja, ka no Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.2 panta pirmās daļas otrā teikuma izriet, ka samērīgs un lietderīgs soda naudas apmērs izskatāmajā gadījumā būtu tāds, ka ir jāatlīdzina visi prettiesiski gūtie ienākumi, ņemot vērā komercprakses īstenotāja veiktos pasākumus pārkāpuma novēršanai un zaudējumu atlīdzināšanai patērētājiem.
Šajā gadījumā ar PTAC Lēmumu kā samērīgs un lietderīgs soda naudas apmērs ir noteikts tikai 50 % (1500 euro) no summas, kuru Pieteicēja guvusi, īstenojot negodīgu komercpraksi un nodarot būtisku kaitējumu patērētāju tiesībām un ekonomiskajām interesēm.
Pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzēts apelācijas instancē," teikts paziņojumā medijiem.