Gunāra Astras pēdējai runai veltīto grāmatu izdos piecās valodās

TVNET/LETA
Gunāra Astras pēdējai runai veltīto grāmatu izdos piecās valodās
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Publicitātes foto

Latviešu brīvības cīnītāja Gunāra Astras gadā izdevējs "Latvijas Vēstnesis" sadarbībā ar Okupācijas muzeju laiž klajā grāmatu, kas veltīta slavenākajai Astras runai - viņa pēdējam vārdam 1983.gada 15.decembrī Latvijas PSR Augstākajā tiesā.

Grāmatas atvēršanas pasākums notiks 6.janvārī plkst.16, un to būs iespējams vērot arī interneta tiešraidē. Atvēršanas pasākuma tiešraide interesentiem ir pieejama tiešsaistē "Latvijas Vēstneša" un Latvijas Okupācijas muzeja sociālo mediju "Facebook" un "YouTube" kontos, kā arī portālā "lvportals.lv".

Astras gada atzīmēšanu sāka viņa 90.dzimšanas dienas piemiņas pasākums 2021.gada 22.oktobrī, bet to noslēgs 91.dzimšanas dienas atcere 2022.gada 22.oktobrī. Grāmata tiks atvērta simboliskā datumā - Zvaigznes dienā.

Grāmata ir piecās valodās - latviešu, angļu, vācu, franču un krievu. Tā ilustrēta ar Latvijas Okupācijas muzeja un Leona Astras arhīvu fotoattēliem no Astras un viņa ģimenes, attēlojot Astru dažādos dzīves posmos.

Izdevumā publicēta īsa Astras biogrāfija, vēsturiskais komentārs un Astras runa ar paskaidrojumiem, kuru autors ir Gints Apals. Grāmatas ievadvārdu autors ir Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Grāmatas tekstu angļu valodā tulkojis Kārlis Roberts Freibergs, vācu valodā - Mārcis Gobiņš, franču valodā - Nikolā Ozano, krievu valodā - Olga Judina. Tās dizainu veidojis Ints Vikmanis. Grāmatas idejas autors un projekta vadītājs - Arnis Šablovskis. Grāmatas tulkojums dāvā iespēju apjaust, kādēļ Astra un viņa paveiktais ir tik nozīmīgs latviešu tautai un Latvijas valsts identitātei arī starptautiskā kontekstā, norādīja muzeja pārstāve.

Astras gada laikā Rīgas centrā pašreiz tiek veidots arī tēlnieka Gļeba Panteļejeva piemineklis, kas veltīts Astram, kuru atklās janvāra barikāžu dienās.

 Astra dzimis 1931.gada 22.oktobrī Rīgā un miris 1988.gada 6.aprīlī Ļeņingradā. Viņš bija viens no ievērojamākajiem pretpadomju aktīvistiem, kas nevardarbīgi pretojās padomju okupācijas varai Latvijā pagājušā gadsimta 60. līdz 80.gados.

Īpaša nozīme ir viņa runai - 1983.gada 15.decembrī LPSR Augstākajā tiesā teiktajam "Pēdējam vārdam", kas beidzas ar mūsdienās daudz citēto frāzi

"Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot.".

Šī runa, iespējams, ir viena no nozīmīgākajām politiskajām runām Latvijas valsts vēsturē.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu