Viņš skaidroja, ka nozīmīgā Latvijas vizuālas mākslas jomas darbiniece, mākslas zinātniece Ņefedova 1949.gadā beidza Valmieras pedagoģisko skolu, tad Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultāti, bet profesionālo karjeru sāka kā pedagoģe.

Mākslas zinātniece strādājusi pedagoģisko un administratīvo darbu Rīgas 19.vidusskolā, Rīgas 2.bērnu namā, Rēzeknes 1.vidusskolā, Naukšēnu vidusskolā, Valmieras 1.astoņgadīgajā skolā (1949-1966), arī Siguldas kultūras namā.

Ņefedova turpināja izglītību Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā, kuru absolvēja 1965. gadā ar diplomdarbu "Portrets latviešu glezniecībā", vadītājs Eduards Kļaviņš. 20. gadsimta 90. gados Ņefedova bija LMA Mākslas zinātnes nodaļas lektore.

Atrodoties dažādu informatīvo un filozofisko telpu saskarē, jūtot emocionālu diskomfortu, kas pastāvēja latviešu mākslā, mākslas zinātniece Ņefedova veidoja profesionālo darbību ar individuālu redzējumu un attieksmi, skaidro Dobičins.

Darbojoties LPSR Valsts mākslas muzejā, tagadējā Latvijas Nacionālais mākslas muzejā (LNMM), kurā Ņefedova strādāja no 1966. gada, un kā muzeja direktore no 1975.-1987. gadam, mākslas zinātniece veiksmīgi un diplomātiski pārdomāti, laikmeta nosacījumu paradigmā, veicināja latviešu mākslas atpazīstamību.

Ņefedovas vadībā ar emocionālu pieeju notika darbu atlase eksponēšanai izstādēs Latvijā, kā arī bijušās PSRS teritorijā un ārvalstīs. Mākslas zinātniecei bija jārisina muzeja krājumā esošo latviešu autoru 20.-30. gados tapušo darbu eksponēšana izstādēs, ievērojot uzraugošo institūciju prasības.

Pateicoties LNMM un mākslas zinātnieces darbībai kopš 1969.gada, pastāvot Valsts drošības komitejas kontrolei, aizsākās "trimdas mākslas" vēstures un mākslinieku daiļrades izpēte, apzināšana un iesaiste mākslas procesos Latvijā.

Ņefedova bija LMS biedre no 1973. gada, ar gleznotāju Džemmas Skulmes (1925-2019), Lidijas Auzas (1914-1989) un mākslas zinātnieces Rasmas Lāces (1923-2008) rekomendācijām. Sākot no 1974.gada, mākslas zinātniece aktīvi darbojās LMS Mākslas fonda padomē, ekspertu un izstāžu komisijās.

No 1972. gada Ņefedova strādājusi LPSR Kultūras ministrijas (KM) ekspertu padomē un bijusi KM pilnvarotā par mākslas darbu izvešanu uz ārzemēm. Ņefedova bijusi arī viena no Latvijas Kultūras fonda dibināšanas iniciatorēm 1989.gadā.

Par sasniegumiem latviešu mākslas attīstībā un atpazīstamības veicināšanā mākslas zinātniecei tika piešķirts "LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums" 1980. gadā.

No 1962. gada Ņefedova publicēja zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par latviešu mākslas, glezniecības un grafikas attīstības jautājumiem, bet īpaša zinātniskā interese autorei saistījās ar "trimdas mākslu". Viņa veidojusi monogrāfijas par Valdi Kalnrozi ("Liesma", 1980), Kārli Sūniņu ("Liesma", 1986), Džemmu Skulmi ("Liesma", 1981; "Sov. Hudožņik", Maskava, 1982) un Edgaru Iltneru ("Sov. Hudožņik", Maskava, 1988), "Masterpieces of Latvian painting" ("Liesma", 1988) un citiem.

Ņefedova regulāri publicējās laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Padomju Jaunatne", "Cīņa", "Dzimtenes Balss", žurnālos "Māksla", "Iskusstvo" (Krievija), rakstu krājumos.

Mākslas zinātniece gatavojusi rakstus mākslas izdevumiem un sastādījusi tekstus vizuālās mākslas izstāžu katalogiem Konrādam Ubānam (VMM, 1969), Leo Svempam ("Liesma", 1968), Borisam Bērziņam (VMM, 1973), Majai Tabakai (Rietrumberlīne, Vācija, 1979), Gunāram Krollim (Austrijā). Piedalījusies arī raidījumu veidošanā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, gatavojusi referātus zinātniskajām konferencēm.

LMS izsaka dziļu līdzjūtību mākslas zinātnieces Ņefedovas tuviniekiem un kolēģiem.