Vai tad vēl kaut kas cits ir dzīve? Ne es ko zinu par piedzimšanu, ne savu nāvi. Viss mūža tilpums ir tikai un vienīgi attiecības. Pat darbi top visciešākajās atkarībās no attiecībām – ar sevi pašu, ar tuviniekiem, ar draugiem, ar pāridarītājiem, ar ierēdņiem, ar valsts varas indivīdiem, ar valsti kā ideju un valsti kā konkrētību, ar ideāliem un sirdsapziņu.

Būt rakstniekam tukšvārdības permanentajā cunami ir neapskaužami. Ja izjūti bijību pret valodu un literatūras misiju (atvainojos, atvainojos) un negrasies apkalpot izklaidētieskāro, no sērgas un izolācijas nogurušo publiku, nākas ienirt pašas valodas dzelmē vēl dziļāk. Izmēzt avotus no plastmasas atkritumiem un patērnieciskuma vircas, lai īstajā brīdī, kad laikmets būs sajucis prātā no bildīšu zibas, tas īstais vārds valodas dzelmē vispār būtu ieraugāms. Un izceļams jaunam sākumam. Kā allaž tas bijis tautai izšķirošos laikos.

Komentāri (1)
CopyDraugiem X Whatsapp