Viedoklis ⟩ Iesaldētā un nosaldētā māksla

Romans Vitkovskis
Iesaldētā un nosaldētā māksla
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 3
Foto: Romana Vitkovska karikatūra

Vizuālā māksla ir viena no radošās industrijas sastāvdaļām, kas dod pienesumu IKP un nemateriālā veidā zinātnei, kā arī inženierijai stimulu radošumam. Tā paralēli sniedz publikai estētisku un emocionālu baudījumu. Ne velti pasaules vēsture ir pārpilna ar faktiem par pāvestu un karaļu mākslas darbu kolekcijām, mākslinieku sponsorēšanu, jo pat mazliet apgaismotie valdnieki spēja saprast, ka māksla un zinātne ir progresa virzītāji. Viņu sarūpētais ir cilvēces sasniegumu mantojums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi un ir liels pienesums attīstībai nevis notērēts laiks un līdzekļi. Diemžēl Latvijas bonzas ar Reiru un Puntuli priekšgalā uz to nav spējīgi un ar vieglu roku grib tikt vaļā vismaz no vizuālās mākslas, zinātni atstājot nomērdēšanai IZM.

Attieksme ir jocīga – kad viesos Makrons, tad viņu ved pie gleznām, bet kad jāatbalsta mākslinieki, tad māksla ir nevis darbs, bet kaut kāds hobijs. Mākslas problēmas nav tikai mākslinieku problēmas, bet tās skar praktiski visu sabiedrību. Uzņēmēji bez mākslas sniegtās tēlainības vāji spēs realizēt savas produkcijas marketingu un citi, kam ir nepieciešama fantāzija un tēlaina domāšana, arī daudz zaudēs.

Kultūras ministrs ir apmāts ar akustisko koncertzāli, bet finanšu ministrs ar visu savu ministriju nespēja izrēķināt, ka pēc jaunās nodokļu un VSAOI maksājumu veikšanas lielai daļai pat ļoti labiem māksliniekiem uz rokas paliek radošam darbam un pārtikai nepietiekami līdzekļi.

Darbnīcas ir jāuztur un krāsas jāpērk. Vēl trakāk ir tēlniekiem, jo viņiem darbnīcas ir vēl lielākas, materiāli daudz dārgāki (metāls, akmeņi, u.c.), bet nodokļu režīmu grib diktēt pēc apgrozījuma. Īsteni diletantiska vai zemiska pieeja.

Latvijas vizuālās mākslas saredzamais bēdīgais gals rēgojas jau kopš rudens, kad sāka kāpt enerģijas cenas kopā ar minimālām VSAOI iemaksām un visādiem jauninājumiem, kas pie jau tā Covid-19 neesoša mākslas tirgus noplicināja mākslinieku maciņus līdz pilnīgai distrofijai. Pagājušā gadā VKKF kaut kādu palīdzību deva ar mākslinieku nodarbinātības programmu. Šogad viss ir ne vairs slikti, bet traģiski. Elektrības, gāzes un apkures cenas ir uzkāpušas debesīs un mākslai naudas vairs nepaliek. Var teikt, ka tas tā ir visiem, bet visiem nav privātas (īpašumā vai īrētas) darba telpas, kas ir jāapkurina darba vajadzībām un arī mākslas darbu saglabāšanai (jāatceras muzeju noteikumi uz temperatūras un mitruma režīmiem). Ir jāatceras, ka mākslas darbu radīšana ir radošs process un kardināli atšķiras no amatniecības. Ir dzirdēts komentārs, ka dažu tūkstošu cilvēku dēļ neies tak likumu grozīt un lai viņi iztiek kā māk – demokrātija. Nu tad lūdzu noņemiet jebkādu atbalstu sportam un to pasakiet līdzjutējiem - ja visiem, tad visiem.

Materiālās grūtības ir būtiskas, bet vēl nozīmīgāki ir izpratnes trūkums un domu gājiens valdošās aprindās.

Izskatās, ka pie varas nav apgaismoti valdnieki, bet matrozis, analfabēts Žeļezņaks ar biedriem, kam gleznas derēja ugunskuram un zinātne kā iznīdējama buržuju gara laika īsināšana.

Teikto labi raksturo izglītības standarts, kur mākslas un zinātnes lomu apgūšanai daudz vietas nav atradies.

Foto: Romana Vitkovska karikatūra

Laba ilustrācija vājai izglītotībai konkrētā jomā ir finanšu ministra padomnieks Dālderis un FM parlamentārais sekretārs Zakatistovs bez pietiekamas izglītības un prakses finanšu jomā. Zakatistovs FM darba grupas sanāksmē mēģināja apstrīdēt faktu, ka tiek iekasēts UIN 50 eur no neieņemtiem ienākumiem un nodēvēja māksliniekiem būtisku līdzekļu nepietiekamību par nelielām neērtībām dažām personām. Pats tā saucamo finanšu speciālistu apgalvojums, ka uzņēmumus nestimulēs PVN samazinājums enerģijai, ir tuvredzīgs, jo pie esošās situācijas būs spiediens uz darba algu palielināšanu un tas var smagi iedragāt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Šādi domu gājieni rāda valdošo aprindu un to padomnieku domāšanas primitīvismu un nespēju saistīt dažādus procesus.

Būtisks kļūst jautājums par šādu situāciju rašanās iemesliem. Tie var būt tīši, netīši vai abu kombinācija. Tautsaimniecībā izskatās notiek kas līdzīgs. Nekur profesionāļu domas un priekšlikumi netiek ņemti vērā. Uz LDDK un LTRK neklausās, uz profesionālām apvienībām neklausās, klaju aritmētiku vērā neņem. Pavērtējot no minētā skatu punkta, iegūstam argumentus par labu tīšai darbībai, lai iegūtu šā brīža rezultātu. Jautājums ir tikai vai vara ir tā vērta, lai sanīstos ar lielāko daļu Latvijas. Valdošie valsts aparāta darbiniekus un potenciālos vēlētājus nopirka ar algu paaugstinājumu, bet par ko paaugstināja algas? Nekas daudz nav dzirdams par lieliem algu pieaugumiem uzņēmumos no kuru nopelnītās naudas un samaksātajiem nodokļiem iztiek un “maksā nodokļus” valsts aparāts.

Vai tiešām viss tas ir tā vērts, ka māksliniekiem tiek atņemta spēja strādāt savu darbu? Vai tiešām Latvija kļūs par nekulturālības lielvalsti, jo nav dzirdams un lasāms, ka kaut ko līdzīgu veic kāda cita valsts. Latvijai ir visas iespējas ieņemt pirmo vietu šādā reitingā, jo tā sāk kaut savu zosi, kas dēj zelta olas.

LMS, LDS. Romans Vitkovskis.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu