Atklātajā vēstulē, kas adresēta vairākām amatpersonām un partijām, tostarp Rīgas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim (PP), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (AP), norādīts, ka nav izsludināts nedz "Kultūras projektu finansēšanu konkurss", nedz arī "Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkurss".

Kultūras nozares pārstāvji atzīmē -

ja Rīgas dome šogad izsludinās konkursus profesionālās kultūras atbalstam, vairāki kultūras pasākumi šogad finansējumu nesaņems,

tajā skaitā ikgadējie un Rīgas kultūras dzīvē nozīmīgie. Vēstules autoru ieskatā, tas apdraud ne tikai to realizāciju šajā sezonā, bet arī to turpmāku pastāvēšanu.

Vēstulē, ko parakstījusi Latvijas laikmetīgās mākslas festivālu asociācijas pārstāve Inga Brūvere, Latvijas Radošo savienību padomes pārstāvis Haralds Matulis un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas pārstāve Solvita Krese, skaidrots, ka mākslas festivāliem un biennālēm ir nozīmīga loma Rīgas kultūras norisēs. Tie iepazīstina Latvijas iedzīvotājus un viesus ar augstvērtīgu mākslas darbu un pasākumu klāstu, kā arī iesaista mākslas procesos plašu auditoriju.

"Šie regulārie un vērienīgie mākslas notikumi darbojas kā būtiski kultūras procesu katalizatori. Tā ir radošās izpausmes platforma Latvijas māksliniekiem jaunu darbu radīšanai, kā arī ir nepārvērtējams ieguldījums Rīgas tēla veidošanā un viennozīmīgi veicina arī kultūras tūrismu. Šādu pasākumu sagatavošana un realizācija prasa gan ilgu laiku, gan apjomīgu finansējumu.

Svarīga arī šo notikumu regularitāte, jo to kā Rīgas kultūras dzīves vaduguņu norisi gaida un apmeklējumu plāno ne tikai pilsētas iedzīvotāji, bet arī starptautiskie viesi," uzsvēra vēstules autori.

Kultūras nozares pārstāvji atzīmēja, ka pērn Rīgas domes konkursā "Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkurss" tika atbalstīti 32 festivāli, tajā skaitā starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus", "Dzejas dienas", nepieradinātās mūzikas festivāls "Skaņu mežs".

Tāpat tika atbalstīts Rīgas Starptautiskais kino festivāls, nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps", festivāls "Prozas lasījumi", laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit", "Rīgas Fotogrāfijas biennāle", "RIXC Mākslas un zinātnes festivāls", "Rīgas Operas festivāls", Starptautiskais Senās mūzikas festivāls, starptautiskais laikmetīgās un video mākslas festivāls "Ūdensgabali", starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls "Laiks dejot", festivāls "Komēta", Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls "2Annas".

Vēstules autori uzsvēra, ka šie un citi pasākumi ilgus gadus sniedza savu ieguldījumu Rīgas kultūras telpas attīstībā, piedāvājot daudzveidīgu kultūras ainu un veidojot Rīgu par vienu no Eiropas kultūras galvaspilsētām. Pat ja līdz šim Rīgas domes finansējums kultūrai nav bijis pietiekams, pilnīga finansējuma atcelšana Covid-19 pandēmijas skārušo kultūras jomu novedīs vēl dziļākā krīzē. Kultūras nozares pārstāvji akcentēja, ka daļa norišu var pat izzust no kultūras ainavas.

Kultūras nozares pārstāvji skaidroja, ka līdz šim "Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkurss" tika izsludināts iepriekšējā gada rudenī un konkursa iesniegumu izvērtēšana parasti ilga vairākus mēnešus. Rezultāti tika paziņoti janvārī, februārī, kas apgrūtināja pasākumu plānošanu un realizāciju īpaši tiem pasākumiem, kas norisinājās pavasarī.

Pēc vēstules autoru paustā, "Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkurss" 2022.gadam ne tikai netika izsludināts 2021.gada rudenī, bet nav izsludināts joprojām. Turklāt nav nekādas informācijas, kad un vai vispār tas tiks izsludināts.

"Laikā, kad kultūras pasākumu rīkotāji jau divus gadus cieš no darbības ierobežojumiem Covid-19 dēļ, un citur tiek domāts par papildus atbalstu kultūrai Rīgas dome vai nu tīšām vai aiz nevērības plāno izbeigt finansējuma pieejamību kultūras pasākumiem un kultūras organizācijām, kas līdz šim daudzu gadu garumā ar tā palīdzību ir īstenojuši kultūras pasākumus Rīgā," pauda kultūras nozares pārstāvji.

Lai nepieļautu krīzes situāciju Rīgas kultūras telpā, viņi aicina Rīgas domi nekavējoties informēt par situāciju, kas saistīta ar kultūras pasākumu atbalstu 2022.gadā,

tajā skaitā konkursu "Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkurss" un "Kultūras projektu finansēšanu konkurss" izsludināšanas datumiem. Tāpat viņi rosina maksimāli saīsināt projektu izskatīšanu periodu, lai dotu iespēju pasākumiem, kuru norise ir plānota pavasarī, saņemt finansējumu programmu realizācijai.

Tāpat vēstules autori aicina, ņemot vērā nodokļu reformu un pakalpojumu sadārdzinājumu, palielināt kultūras nozares, tajā skaitā konkursu "Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkurss" un "Kultūras projektu finansēšanu konkurss", finansējumu 2022.gadā. Savukārt, lai veicinātu informācijas un viedokļu apmaiņu ar kultūras nozari, kultūras nozares pārstāvji aicina iekļaut Latvijas Radošo savienību padomes un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas deleģētus pārstāvjus dalībai Rīgas domes kultūras komisijas sēdēs.

"Bez aktīviem un daudzveidīgiem kultūras procesiem nav iedomājama dinamiska, inovatīva un nākotnes kultūras vērtību radoša Eiropas pilsētas ikdiena. Tādēļ svarīgi, ka Rīgas dome rod iespēju mērķtiecīgam profesionālas kultūras atbalstam un nekavējoties rod risinājumu šībrīža kultūras krīzei," norādīja vēstules autori.