Dmitrija Šostakoviča "Kamersimfonija op. 110a" patiesībā ir komponista Astotā stīgu kvarteta pārlikums kamerorķestrim, kura autors ir Rūdolfs Baršajs. Tiek uzskatīts, ka skaņdarba oriģināls savulaik vainagoja desmitgadi, kas komponista personiskajā dzīvē nebija laimīga. Laikā no 1954.gada nogales līdz 1960.gada vasarai, kad trīs dienās Drēzdenē tapas šis kvartets Šostakovičs izgāja cauri elles lokiem, kuros mira viņa sieva un māte, komponists piedzīvoja jaunās iecerētās vairākkārtējus atteikumus un uz brīdi apprecējās no jauna gluži vai pienākuma vadīts, cīnījās ar dažādām veselības likstām un beigu galā salūza gluži morāli, ļaujoties pierunāties kļūt par Komunistiskās partijas biedru... Daudzi uzskata, ka par kamersimfoniju pārtapušais kvartets ir Šostakoviča rekviēms sev. Ja nu reiz tā un kā šādās reizēs cienītājiem-melomāniem tomēr paveicas - tas ir pārpilns dažādu citātu un parafrāžu no komponista mūža darbiem, tostarp izcilākajiem, ko klausītājiem baudīt.
Arnolds Šēnbergs mūzikas vēsturē pirmkārt pazīstams kā Jaunās Vīnes skolas ciltstēvs, viens no pirmajiem divpadsmit skaņu mūzikas sacerētājiem, jaunas paradigmas radītājs. Ventspilī izskanam gaidāmā "Apskaidrotā nakts" ir stīgu sekstets, komponēts 1899.gadā (1917. un 1943.gadā Šēnbergs pašrocīgi pārdarināja šo opusu stīgu instrumentu orķestrim). Šis ir vēl tradicionālā tonālā sistēmā radīts Šēnberga skaņdarbs, kura tapšanas laikā autors atradies spēcīgā Brāmsa un Vāgnera mūzikas iespaidā. Par spīti tam, 1902.gada pirmatskaņojums bijis skandalozs, iespējams, hromatiskās skaņu valodas, bet varbūt seksuāli krāsotās dzejas dēļ… "Apskaidrotā nakts" ir arī ap gadsimtu miju populārā dzejnieka Riharda Dēmela (Richard Dehmel, 1863 - 1920) tāda paša nosaukuma dzejolis. Lai arī noliedzis mēģinājumu šo literāro poēmu ilustrēt mūzikā, Šēnbergs gan atzinis, ka "tiecies aprakstīt un izteikt cilvēka jūtas" un, pašaprāt, "no šī viedokļa to varētu saukt par tīru, neprogrammatisku mūziku".