Ansis Grūbe – mākslinieka māsas Laimas Grūbes dēls, stāsta: "Jau 1992. gada augustā, Kārlim vēl dzīvam esot, savā intervijā “Kurzemniekā”, izteicu ieceri – sarīkot Kuldīgā, viņa pēdējo gleznu izstādi, kas būtu kā loģisks noslēgums viņa daiļradei.
Pilsētā, kurā viņš nostrādāja līdz pat 1944. gada septembrim, kad viņam uz mūžu nācās atstāt savu Latviju un doties svešumā, bēgot no sarkanā mēra…
Tāpēc, kā šīs izstādes devīzi es izvēlējos “Atgriešanās Kuldīgā”. Mākslinieks Kārlis Grūbe pēc sava tēva Kārļa Grūbes noslepkavošanas no sarkano bandītu puses 1919. gada 27. janvārī Valmierā, 17 gadu vecumā brīvprātīgi iestājās jaunveidotajā Latvijas armijā, lai personīgi ņemtu tiešu līdzdalību Neatkarības karā. Sava garā mūža pašā izskaņā Amerikā, Oregonā, Portlendas “Latviešu mājā” viņš saņēma personīgu pateicību no ASV prezidenta par ilgo, uzticīgo kalpošanu brīvās, neatkarīgās Latvijas idejai un uzticību brīvās, Rietumu pasaules ideāliem."