1986. gads. Ukrainā notiek viena no lielākajām cilvēces katastrofām mūsdienu vēsturē – uzsprāgst Černobiļas atomelektrostacija. Baltijas valstīs virmo “perestroikas” vēsmas. Ir jūtams, ka pavisam drīz pasaule nekad vairs nebūs tāda kā agrāk, pavisam drīz sabruks lielais “milzis” – PSRS. Tomēr 1986. gadā par to runā vēl tikai nedaudz, ar mājieniem un pusvārdos. Taču latviešu kinodokumentālista Jura Podnieka filmā “Vai viegli būt jaunam?” viņa 1986. gada varoņi ir jaunieši – tieši, atklāti, vēl nesabojāti ar kompromisiem un pasivitāti.

1986. gads. Ukrainā notiek viena no lielākajām cilvēces katastrofām mūsdienu vēsturē – uzsprāgst Černobiļas atomelektrostacija.

Baltijas valstīs virmo “perestroikas” vēsmas. Ir jūtams, ka pavisam drīz pasaule nekad vairs nebūs tāda kā agrāk, pavisam drīz sabruks lielais “milzis” – PSRS. Tomēr 1986. gadā par to runā vēl tikai nedaudz, ar mājieniem un pusvārdos.

Taču latviešu kinodokumentālista Jura Podnieka filmā “Vai viegli būt jaunam?” viņa 1986. gada varoņi ir jaunieši – tieši, atklāti, vēl nesabojāti ar kompromisiem un pasivitāti.

Šie jaunie cilvēki ir tik dažādi – jauna meitene, kurai tikko piedzimis bērns, puisis, kurš atgriezies no kara Afganistānā, jauns un cerīgs medicīnas students. Viņu vidū ir arī cilvēki, kurus tālaika sabiedrība vēlas neredzēt, – panki un no narkotikām atkarīgie, jauna meitene, kura mēģinājusi izdarīt pašnāvību, – viņi visi ir jāpāraudzina, jāsakārto atbilstoši ideoloģijai.

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp