Ilggadējā TV diktore Ilva Milzarāja par pieredzējušu kolēģu aizstāšanu ar jaunākiem: "Tas ir nežēlīgi"

Milzarāja, kura tikko sākusi darbu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, intervijā atminas laiku, kad pameta diktores amatu. "Nezinu, vai es īpaši slikti jutos, kad man vairs nebija šīs pārspīlētās uzmanības. Man laikam vienmēr būs jautājums sev: "Kā es vispār televīzijā nokļuvu? Ko es tolaik lietoju?" Jo nav manī..." atzīst Milzarāja, piebilstot, ka šobrīd labi jūtas aizkadrā.

Taču, atminoties pašu sākumu, Milzarāja neslēpj - atvadīšanās no kamerām un no gaismām var būt tiešām ļoti sāpīga. "Ja pavisam godīgi, varbūt sākumā tiešām bija laiks, kad šķita - varētu arī drusku tā kā uzmest lūpu. Par to, ka neviens nelūdzas. Ka nestāv piecas, sešas televīzijas rindā un nevelk atpakaļ ēterā. Nav iespējams nostrādāt padsmit gadu diendienā un, kad tas beidzas, uzreiz peldēt citos ūdeņos laimīgs, balts un pūkains," saka Milzarāja. 

Vaicāta, kā viņa reaģē uz to, ka ilggadējie kolēģi televīzijā tiek aizstāti ar jaunākiem, viņa atbild: "Tas ir ļoti nežēlīgi."

"Domāju, ka cilvēkos, kas apbružājušies tiešajā ēterā, notiek neatgriezeniskas izmaiņas, kuras grūti saprast, ja neesi pats ar to saskāries. (..)

Nezinu nevienu ētera cilvēku, kurš negribētu patikt visiem.

Labi apjēdzot, ka tas nav iespējams. Šī te gribēšana patikt visiem kaut kādā mērā mūs izmaina tādā kā sīknaudā," prāto viņa.

Pilnu interviju ar Ilvu Milzarāju lasiet žurnāla "Ieva" 6. aprīļa numurā!