Jāatzīst, ka visiem zināmais februāra datums [Ukrainas kara sākums] ir totāli izmainījis visu to... šis kara fons liek eksistenciāli pārvērtēt visu. Es vēl nesen izjutu tādu kā radošo pacēlumu, taču pēdējā laikā ir grūti saprast, kas man kā māksliniekam būtu jādara vai jāsaka. Viss notiekošā klātbūtnē pēkšņi sāk likties tik bezjēdzīgs.

Ir ļoti grūti dzīvot tāpat kā iepriekš, priecāties un būt motivētam. Ir tāda kā vilšanās cilvēcē, kad neviena no organizācijām, kas tika radītas, lai nekad atkal to nepieļautu, nav spējušas izdarīt neko, lai kara šausmas neatkārtotos. Līdz ar to es šobrīd rodu prieku ikdienišķās lietās. Uzvāru meitai makaronus, sagaidu viņu no skolas. Šīs lietas man šobrīd liekas svarīgākas. Tajā es redzu vairāk jēgas.