Par laimi, pasaule nav melnbalta, un cilvēks var būt ilgtspējīgs, neupurējot prieku un piepildījumu. Turklāt koronavīrusa Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka mums ir nepieciešami jēgpilni sakari un kultūra, lai mēs spētu pārvarēt grūtības funkcionēt. Tātad ir nepārprotami nepieciešama kultūras pārvaldība, kas ņem vērā ne tikai planētas, bet arī auditorijas vajadzības.

40 000 cilvēku festivāls - neliela dabas katastrofa?

40 000 cilvēku pulcēšanās kāda pasākuma vietā parasti ir neliela dabas katastrofa. Pēc festivāla beigām paliek atkritumu kaudzes un citas acīmredzamas cilvēku klātbūtnes pazīmes, kuri ir pārāk daudz izklaidējušies uz dabas rēķina. Boom festivāls ir pierādījis, ka šis nav vienīgais veids, kā rīkot festivālus.

Boom festivāla komandas primārais mērķis ir atbalstīt zemes atjaunošanos. No sākotnējās idejas par mūzikas un dzīvesstila festivālu viņi ir mainījuši vektoru un nolēma organizēt ilgtspējas projektu visa gada garumā, kura kulminācija ir festivāls. Turklāt festivāls ir veids, kā iegūt resursus, kurus tālāk izmantot zemes atjaunošanai un bioloģiskās daudzveidības veidošanai. Par savām zaļajām iniciatīvām Boom festivāla komanda ar tās dibinātāju Artūru Mendesu (Artur Mendes) priekšgalā ne tikai dabūja vairākus apbalvojumus, bet arī ieguva plašu atpazīstamību un sabiedrības atzinību. Šodien festivāls bauda tik lielu popularitāti, ka nākamā gada festivāla biļetes jau ir izpārdotas.

Opera uz velosipēda - neiespējamā misija?

Ģitārists Jūnass Skelbo (Jonas Skielboe) 20 gadus ir pavadījis, uzstājoties koncertos visā pasaulē. Viņš pats savām acīm redzēja, ko koncerti nozīmē videi: neskaitāmi lidojumi ar aviolīnijām, patērētie enerģijas un citi dabas resursi utt. Kad viņam piedzima bērni, viņš saprata, ka ierastais veids, kā notiek koncerti ir jāmaina. Viņš izveidoja VeloConcerts koncepciju – portatīvu un ilgtspējīgu veidu, kā rīkot koncertus.

Viņa ideja ir diezgan vienkārša. Skatuvei ir jāiekļaujas uz velosipēda. Tā varētu šķist neiespējama misija, taču Jūnass un viņa komanda ir pierādījuši, ka tas ir ne tikai iespējams, bet arī var kļūt ļoti populārs. Pat Berlīnes Filharmonija ir pasūtījuši šādu skatuvi koncertiem ārpus telpām. Viņi ir radikāli mainījuši koncertu organizēšanas praksi un to, ka pat klasiska mūzika var tikt izpildīta modernā un ilgtspējīgā veidā.

Mums ir jāseko viņu piemēram

Nepieciešamība pēc pārmaiņām ir steidzama, un mēs vairs nedrīkstam gaidīt. Kultūras nozarei ir iespēja kopā daudz ko sasniegt. Mēs varam mainīt pasauli, izmantojot videi draudzīgu kultūras pārvaldību. Katras nozares ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā un ierobežošanā ir ārkārtīgi svarīgs. Kultūras nozarē tas nozīmē kultūrpolitikas stratēģiju un atbalsta sistēmu pārskatīšanu un aktualizēšanu, kā arī kultūras pārvaldības prakses maiņu.

"Tartu 2024" komanda nav pirmā, kas domā, ka mūsu kultūras pārvaldība vai pasākumi var būt ilgtspējīgāki. Jau tagad ir daudz celmlaužu, kas organizē festivālus un koncertus ilgtspējīgā veidā, vai rada mākslu no tā, ko citi uzskata par atkritumiem. Lai no viņiem mācītos, mēs organizējam Kultuurikompass – forumu, kurā kultūras vadītāji var mācīties cits no cita, dalīties iedvesmā un rezultātos.

Lai noteiktu pareizo virzienu, esam jau izveidojuši videi draudzīgas kultūras pārvaldības ceļvedi, kurā ietverti visi notikumi, kas iekļauti oficiālajā 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas Tartu programmā. Tas nozīmē, ka Igaunijā mēs darām vēl ko nebijušu – 2024. gadā ceturtdaļa Igaunijas organizēs simtiem pasākumu, kas balstīsies uz vienādiem ilgtspējas principiem.

Vairāk par Kultuurikompass lasiet šeit.