Kārlis Skalbe dzimis 1879. gadā Vecpiebalgas pagastā. Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā, pēc tam pašmācības ceļā nolicis tautskolotāja eksāmenu un strādājis Ērgļu pamatskolā. Pēc 1905. gada revolūcijas vairākus gadus pavadījis trimdā. 1909. gadā atgriezies Latvijā un strādājis par laikraksta "Rīta Vēstnesis" redaktoru, apprecējies ar tulkotāju Lizeti Erdmani. Pirmā Pasaules kara laikā bijis speciālkorespondents Polijā; 1916. gada beigās iestājies latviešu strēlniekos. Pēc kara aktīvi iesaistījies neatkarīgas Latvijas izveidē, bijis gan Satversmes sapulces, gan vairāku Saeimu deputāts. No 1920. gadā strādājis par laikraksta "Jaunākās Ziņas" literārās nodaļas vadītāju. Ir uz Brīvības pieminekļa redzamo vārdu: "Tēvzemei un Brīvībai" autors. Rakstījis dzejoļus un literārās pasakas. Pasaku krājums "Ziemas pasakas" (1913) iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Populāri arī viņa publicistiskie tēlojumi. 1944. gada nogalē Skalbe devies bēgļu gaitās uz Zviedriju; pusgadu vēlāk miris Stokholmas slimnīcā.

Uldis Anže stāsta: "Es esmu līdzīgs Kārlim Skalbem. Konservatīvs. Tādas inovācijas kā krāsas žurnālā, ko Emīlija piedāvā, man liekas, nav būtiskas. Tāpat arī šodienas medijs, interneta vide, kas brīžiem ir tukša. Daudzvārdīga, bet tukša. Kārlis Skalbe runā par to, cik svarīgs ir vārds un dziļums. Un es – piekrītu. Tagad, pēc vairāk nekā simts gadiem, es saku – jā! Es piekrītu savam Kārlim Skalbem."