Dzejnieks, žurnālists un literatūrkritiķis Jānis Kārkliņš dzimis 1891. gadā Strenču novada Jērcēnos. Mācījies Valmieras tirdzniecības skolā. 1908. gadā pārcelies uz Rīgu, kur publicējas dažādos periodikas izdevumos. Pirmajā pasaules karā bijis kara korespondents, 1916. gadā iestājies latviešu strēlniekos. Pēc kara beigām īsu brīdi strādājis par skolotāju, 1919. gadā sācis darbu laikrakstā "Jaunākās Ziņas", ilgus gadus ir tā atbildīgais redaktors; 1937. gadam darbu izdevumā pametis. Darbojies arī kā žurnāla "Atpūta" mākslas un kritikas nodaļas vadītājs. Izdevis piecus dzejoļu krājumus, īsprozu, vairākas ceļojumu un atmiņu grāmatas. 1944. devies bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur darbojies Latviešu palīdzības komitejā. Miris 1975. gadā Stokholmā.

Lauris Dzelzītis par savu varoni: "Mans varonis ir pamata pīlārs visai redakcijai un Emīlijas Benjamiņas progresīvo un drosmīgo ideju realizācijai. Viņš, ja tā var teikt, ir darba zirgs, cilvēks, kas ir darītājs. Kārkliņš sevi pierāda ar darbiem. Tas varbūt ir tas, kas mūs vieno. Viņš ir visa pamatā, lai izdevniecība funkcionētu tā, kā iecerēts."