Jānis Benjamiņš dzimis 1892. gadā Plāterē, beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. Pēc tam studējis inženierzinātnes Tehnoloģiskajā institūtā Sanktpēterburgā. Karojis Pirmajā pasaules karā, uzkalpojoties līdz leitnanta pakāpei; pēc tam arī Krievijas Pilsoņu karā ģenerāļa Deņikina Dienvidkrievijas armijā, kur ieguvis virsleitnanta pakāpi. Pēc atgriešanās Latvijā sācis strādāt tēva vadītajā izdevumā "Jaunākās Ziņas". 1930. gadā pret Benjamiņu jaunāko celta kriminālapsūdzība izvarošanā. Lai gan tiesa Benjamiņu attaisno, viņa reputācija cieš. No 30. gadu vidus Benjamiņš ir "Jaunāko Ziņu" de facto galvenais redaktors. 1932. gadā apprecējies ar Mariju Ozolu; laulībā piedzimst trīs bērni. Pēc Latvijas okupācijas un "Jaunāko Ziņu" slēgšanas 1940. gadā Benjamiņš tiek arestēts un apsūdzēts “kapitālisma atbalstīšanā un aktīvā pretkomunistiskā darbībā presē”. 1941. gada jūnijā līdz ar citiem apcietinātajiem tiek deportēts uz cietumu Astrahaņā. Miris no dizentērijas 1942. gada aprīlī. Reabilitēts 1989. gadā.

Raimonds Celms par savu varoni: "Uzdevums ir ļoti sarežģīts un interesants. Man kā Junioram ir jābūt blakus esošam. Visu laiku tādam pretspēkam tai gultnei, kurā it kā varētu skaisti šis bizness aiziet. Man jābūt pretspēkam, kas vēlas to gultni mainīt uz vienu vai otru pusi. Un ir tik interesanti ar kolēģiem kopā strādāt, tur ir ko paspēkoties. Tas ir forši!"