Pasākumā Eiropas Komisija (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre uzsver, ka kultūras galvaspilsētu tradīcija ir svarīgāka, nekā jebkad iepriekš. Šī iniciatīva sniedz eiropiešiem iespēju satikties, iepazīt dažādas kultūras, to daudzveidību, un tas padara Eiropu bagātāku un unikālāku.

"Mēs ceram, ka šī iniciatīva veicinās savstarpējo sapratni un kultūrdialogu starp iedzīvotājiem, kā arī palielinās viņu piederības sajūtu Eiropai. Tieši šī iemesla dēļ Eiropas kultūras galvaspilsētas tradīcija arī tika iedibināta. Gadu gaitā Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīvas spēks ir tikai pieaudzis. Tas apliecina kultūras lielo nozīmi arī vietējā un reģionālā mēroga," pauž Petre.

Viņa pateicās visām trim Latvijas pilsētām, kas nogājušas garo atlases ceļu un tikušas līdz pēdējai kārtai - Daugavpilij, Valmierai un Liepājai. Šo pilsētu pārstāvjiem Petra sacīja, ka tās varat lepoties ar savām komandām, kas palīdzēja virzīt pilsētas kandidatūru šajā konkursā.

Viņa pauda pārliecību, ka pilsētas ir izmantojušas konkursu kā iespēju, lai stiprinātu saikni gan ar pilsētas iedzīvotājiem, gan viņus iesaistītu pilsētas turpmākajā attīstībā, vienlaikus stiprinot kultūras un Eiropas lomu pilsētas veidošanā.

Petre pauda cerību, ka šis konkurss būs labs impulss un pavērsiens jaunām iespējām, neatkarīgi no iznākuma, un arī tās pilsētas, kas nav izraudzītas šajā konkursā, ies uz priekšu un īstenos dažus no projektiem.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale informēja, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) akcentē, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ir gan liels gods, gan izaicinājums, gan iespēja.

Viņš akcentēja paša konkursa ieguvumus - uzvarētāji ir visi, kuri piedalījušies, zaudētāju šajā procesā nav, visām pilsētām tas ir bijis impulss restartēt kultūras stratēģijas, tas nesis un nesīs jaunus augļus uzņēmējdarbībā, tūrismā, ekonomikā un sociālajā dzīvē.

"Esmu gandarīts par to, ka dažas pilsētas, kuras nav iekļuvušas konkursa finālā, pieņēmušas lēmumu realizēt vismaz daļu no savām iecerēm. Vēlos pateikties visiem, kas iesaistījās Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa procesā - gan pašvaldībām, gan vērtēšanas procesā iesaistītajiem cilvēkiem," pauž ministrs.

Konkursa "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" fināla kārtā sacensība noritēja starp trīs Latvijas pilsētām - Daugavpili, Liepāju un Valmieru.

Visas trīs pilsētas nedēļā no 2.maija līdz 6.maijam klātienes vizītēs apmeklēja žūrijas delegācija - Beatrise Garsija no Spānijas, Hrvoje Laurenta no Horvātijas un abi Latvijas eksperti - Diāna Čivle un Ģirts Majors, kā arī novērotāju statusā esošie Eiropas Komisijas (EK) un Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji.

Konkursa žūrijā darbojas desmit Eiropas Parlamenta (EP), Eiropas Padomes, EK un Eiropas Reģionu komitejas (ERK) atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzījusi Nacionālā kultūras padome un KM.

Pirmajā konkursa kārtā savus pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gada titulam bija izvirzījušas deviņas Latvijas pilsētas - Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. Pēc trīs dienu tiešsaistes prezentācijām 2021.gada jūlija sākumā starptautiska un neatkarīga ekspertu komisija tālākai dalībai konkursā izvirzīja Daugavpils, Jūrmalas, Liepājas un Valmieras pilsētu. Savukārt Jūrmalas pilsēta 2021.gada rudenī paziņoja par savu izstāšanos no konkursa.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu kopš 1985.gada. To ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību. Šis kalendārs paredz, ka 2027.gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm - Latvijai un Portugālei.

Katra no minētajām divām valstīm izrauga vienu pilsētu, kurai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, pamatojoties uz starptautiskas un neatkarīgas žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un ne vēlāk kā četrus gadus pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma gada par piešķiršanu paziņo EP, ES Padomei, EK un ERK.

Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.