Foto ⟩ "Faraona dārgumi: ikonas, relikvijas, konservi" – atklāta Ata Ieviņa izstāde Siguldā

TVNET
"Faraona dārgumi: ikonas, relikvijas, konservi" – atklāta Ata Ieviņa izstāde Siguldā
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Kultūras centrā “Siguldas devons” atklāj Ata Ieviņa izstādi
Kultūras centrā “Siguldas devons” atklāj Ata Ieviņa izstādi Foto: Jānis Škapars/TVNET

19. maijā kultūras un mākslas telpā "Siguldas devons" atklāta mākslinieka Ata Ieviņa izstāde. Izstādē "Faraona dārgumi: ikonas, relikvijas, konservi" redzamās asamblāžas un instalācijas ir Ieviņa pēdējo gadu laikā radītie vizuālie stāsti, kas realizēti ar dažādu tehniku un glezniecisku elementu palīdzību. Izstādes iekārtojuma scenogrāfiju veidojusi kuratore ir Maira Dudareva. Aplūko foto no izstādes atklāšanas. 

Izstādē redzami darbi gan no sērijas "Faraona dārgumi", kas bija skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā, gan divdesmit divi jaunradīti darbi, kas tapuši, spēlējoties ar materiāliem, tehnikām un idejām. Izstādes darbos turpina dzīvot relikvijas, kas ir vecākas par pašu autoru un cieši saistītas ar bērnības atmiņām – pagalmu, kur bija metāllūžņu savākšanas punkts. Piecdesmitajos gados šādos punktos tika nogādātas mežos atrastās kara tehnikas atliekas, patronu čaulītes, lidmašīnu motori un šaujamieroči, kas dažādi spīdēja, mainoties apgaismojumam. Sakrautās makulatūras ķīpas, kurās atradās žurnāli ar krāsainām bildītēm, atgādināja noslēpumainas piramīdas.

No TVNET arhīva: Ciemos pie Ata Ieviņa. 

Tagad šīs četrgadīgā zēna atmiņas par krāsām un gaismu spēlēm iemiesojas gleznieciskos darbos, kuru aizsākums meklējams arī autora interesē par Seno Ēģipti un konceptuālās mākslas eksperimentiem. Autoru vienmēr ir fascinējusi Senā Ēģipte - tās tonalitāte, zeltainumus, sarkofāgi, dārgumi un nemitīgie jaunatklājumi. Asociācijas ar Ēģiptes dārgumiem, kurus joprojām izceļ no pazemes, to noslēpumainība un senatnes piegarša fotogrāfa prātā ir radījušas vizuālas pasakas par Faraonu.

Atis Ieviņš

Atis Ieviņš ir netipisks padomju laika fotogrāfs, beidzis Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu, bet par tekstilmākslinieku tā arī nekļuvis, jo viņu vienmēr saistījuši dažādi eksperimenti, un jaunu māksliniecisko iespēju meklējumi, kuros tika apvienota glezniecība un fotogrāfija. 60. gadu otrajā pusē un 70. gados autors aizrāvās ar fotokodinājumiem. Savukārt 70. un 80. gados viņš bija saistīts ar tolaik vēl mazpazīstamu grafisko tehniku – sietspiedi jeb zīdspiedi. Sietspiedes tehnikas apgūšanā liela nozīme bija viņa kolēģim – māksliniekam Aldonim Klucim, kas lieliski pārzināja sietspiedes tehnoloģisko procesu. Ieviņš izmantoja fotosietspiedes tehniku, par pamatu ņemot paša uzņemtās fotogrāfijas.

Strādājis par fotogrāfu dažādos preses izdevumos.

Izstāde bez maksas apskatāma no 19. maija līdz 19. jūnijam, centra darba laikā.

Foto: Kultūras centrā “Siguldas devons” atklāj Ata Ieviņa izstādi.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu