Izstādē redzami darbi gan no sērijas "Faraona dārgumi", kas bija skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā, gan divdesmit divi jaunradīti darbi, kas tapuši, spēlējoties ar materiāliem, tehnikām un idejām. Izstādes darbos turpina dzīvot relikvijas, kas ir vecākas par pašu autoru un cieši saistītas ar bērnības atmiņām – pagalmu, kur bija metāllūžņu savākšanas punkts. Piecdesmitajos gados šādos punktos tika nogādātas mežos atrastās kara tehnikas atliekas, patronu čaulītes, lidmašīnu motori un šaujamieroči, kas dažādi spīdēja, mainoties apgaismojumam. Sakrautās makulatūras ķīpas, kurās atradās žurnāli ar krāsainām bildītēm, atgādināja noslēpumainas piramīdas.
No TVNET arhīva: Ciemos pie Ata Ieviņa.
Tagad šīs četrgadīgā zēna atmiņas par krāsām un gaismu spēlēm iemiesojas gleznieciskos darbos, kuru aizsākums meklējams arī autora interesē par Seno Ēģipti un konceptuālās mākslas eksperimentiem. Autoru vienmēr ir fascinējusi Senā Ēģipte - tās tonalitāte, zeltainumus, sarkofāgi, dārgumi un nemitīgie jaunatklājumi. Asociācijas ar Ēģiptes dārgumiem, kurus joprojām izceļ no pazemes, to noslēpumainība un senatnes piegarša fotogrāfa prātā ir radījušas vizuālas pasakas par Faraonu.