Tu pamanīji, ka pasaku terapijas metodes ļauj tev bērniem iedot tās zināšanas un iemācīt tās prasmes, ko, iespējams, citādāk tu nebūtu varējusi viņos attīstīt? Atrast kontaktu, piesaistīt un noturēt uzmanību...
Jā, tieši tā. Šeit būtiski saprast, ka pasaku terapija nav vienkārši pasaku stāstīšana un klausīšanās.
Tā ir ļoti vingrinājumiem, metodikām un spēlēm bagāta, un tieši tas mani uzrunāja. Šīs dažādās tehnikas, diagnostika, piemēram. Ir vesela pasākumu virkne, kurus pielietojot iespējams izdarīt secinājumus par bērna psiholoģisko stāvokli. Zīmēšanas un grafiskās tehnikas, projektīvās metodes, jautājumu uzdošana un daudzas citas. Tie visi ir kolosāli instrumenti, kuri atspoguļo bērna iekšējo pasauli un visu, kas tajā notiek. Tas ir jo īpaši nozīmīgi strādājot ar bērniem ar īpašām vajadzībām, kuri, piemēram, nespēj izteikties un lietot valodu – pasaku var ne tikai stāstīt vai apspriest, to iespējams arī izzīmēt, izspēlēt mūzikā, parādīt caur ķermeņa valodu, kustību un citos veidos.
Tad pasaka ir tāds kā tiltiņš, kas var palīdzēt piekļūt dziļāk bērna iekšējai pasaulei un labāk saprast viņu.
Tieši tā, tu ļoti skaisti pateici – pasaka ir kā tilts.
Tu pati esi speciālās izglītības skolotājs, un tu arī esi izglītojusies pasaku terapijā tik tālu, ka pati pasniedz šo metodi citiem. Saki, kādu profesiju pārstāvji vēl var izmantot pasaku terapiju savā darbā?