"Izrādās, ka pat liela daļa latviešu šo valsti uztver tikai kā patērētāji. Un tā arī ir Latvijas problēmas būtība - tiek atbalstīta pilnīgi ačgārna pseidoliberālā vērtību sistēma, kur katrs domā tikai par savu nabu, savu personisko labumu un nevis kopējo.

Tādai kopienai nākotnes nav, ja nekas nemainīsies.

Man ir četri dēli, un viens no viņiem jau sen dzīvo Igaunijā (mamma igauniete). Pavisam drīz viņam būs jāiet armijā. Tas nozīmē, ka iespējamā kara gadījumā viņš kopā ar visiem pārējiem igauņu vīriešiem dosies karot arī par Latviju Latvijas teritorijā, jo skaidrs, ka Baltijas fronte būs kopēja, kamēr latviešu vīrieši, kā izskatās, emigrēs un no karošanas izvairīsies.

Kā jūs domājat, ko igauņi un lietuvieši, kuriem obligātais dienests jau sen attiecas uz visiem vīriešiem, domās par mums, latviešiem?" raksta Hermanis.

Pēc Hermaņa domām - Krievijas iebrukuma draudu gadījumā "mums būtu jācenšas laicīgi nogādāt emigrācijā bērnus un sievietes (izņemot tās, kuras jau iesaistītas dienestā vai zemessardzē), bet visu vecumu vīriešiem būtu jāpaliek šeit un jāaizstāv mūsu zeme. Arī tādiem kā man, kuriem pāri 55 gadiem, gan atradīsies veids, kā palīdzēt".

Ieraksta beigās Hermanis šķietami met ēnu uz aizsardzības ministru Pabriku, bet visvairāk sašutis JRT mākslinieciskais vadītājs ir par sabiedrības attieksmi, izceļot tieši "radošās industrijas": "Tieši "radošo industriju" ļaudis, spriežot pēc sociālajiem tīkliem, šķiet, ir vismazāk uzticami. OMD [obligātā militārā dienesta] tests uzstādīja baisu diagnozi."

Jau iepriekš vēstījām, ka Alvis Hermanis aktīvi iesaistās, vēršot sabiedrības un valdības uzmanību, runājot par valsts plāniem X stundas gadījumā. Iepriekš viņš ar atklātu vēstuli vērsās pie valsts amatpersonām, uz kuru viņš saņēma atbildi no aizsardzības ministra Arta Pabrika. 

Pabriks atbildes vēstulē uzsvēra, ka Latvijā par valsts aizsardzības prioritāti ir izvirzīta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana. "Tas paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību pašorganizēties un pārvarēt krīzes.

Šī sistēma paredz, ka krīzes situācija ir pārvarama, ja valsts un sabiedrība rīkojas kopā. Katram ir gan atbildība, gan pienākums krīzei sagatavoties, lai kopīgiem spēkiem to būtu iespējams pārvarēt.

Krīzei sagatavojušies indivīdi, dienesti, kopienas un valsts ir psiholoģiski mierīga sabiedrība ar iepriekš skaidri zināmu rīcības plānu."