Cēsu Izstāžu namā līdz 28. augustam būs skatāma izstāde “Bruno Vasiļevskis. P.S.”, kuras centrā ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas 20. gadsimta otrās puses glezniecībā. Izstāde ir strukturēta trijās daļās: “Bruno”, kas atspoguļo mākslinieka personību un viņa pirmsākumus mākslas pasaulē, “Vasiļevskis”, kurā ir apskatāmas klusās dabas un ainavas, kā arī “P.S.”, kas papildina ekspozīciju ar citu autoru darbiem, kuri savā mākslinieciskajā izpildījumā ir radnieciski Vasiļevskim. Šie autori ir Imants Lancmanis, Juris Pudāns, Maija Tabaka, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Jānis Krievs, Līvija Endzelīna, Dace Lapiņa, kā arī Jānis Blanka, Zane Tuča un Jānis Šneiders.
Bruno Vasiļevskis (1939‒1990) bija ievērojamākais latviešu gleznotājs klusās dabas žanrā 20. gadsimta 70.‒80. gados. Bruno Vasiļevskis konsekventi strādāja tikai noteiktos žanros: klusā daba, ainava, portrets. Līdz ar Vasiļevski latviešu mākslā aizsākās vesels stilistisks apakšnovirziens, kuru raksturo uzticība dabas vērojumam, niansēta gaismas izpēte un ļoti izlīdzināts krāsas klājuma veids. Mākslinieks gleznoja tikai vidēji divas gleznas gadā, taču katru – atbilstoši paša izvirzītām prasībām. Tādējādi tapa liels skaits skiču un zīmējumu. Bruno Vasiļevska klātbūtne mākslas telpā bija neuzbāzīga, bet viņa autoritāte – milzīga. Vasiļevska laiks latviešu mākslā radīja lūzumu, kurā pēc ilgstošā modernisma perioda radās stilu un pieeju daudzveidība. Izstādes vajadzībām darbi ir saņemti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Zuzānu kolekcijas un atsevišķām privātām kolekcijām. Izstādes kurators: Vilnis Vējš.
Savukārt koncertzāles “Cēsis” galerijā līdz 14. augustam būs skatāma Daiņa Pundura izstāde “Lielo dzīvnieku gaidot”. Izstādes ekspozīcija veidota kā inscenējums pagātnē notikušiem notikumiem. Ar izstādes ekspozīciju mākslinieks ir atvēris keramikas izstrādājumu noslēgto apjomu, aicinot izstādes apmeklētājus atgriezties pie estētiskās izjūtas saknēm un arhaiska keramikas trauka formas apgūšanas. Mistiskā tēma, kas caurvij ekspozīciju, ir lielais zvērs un gaidīšanas sajūta saistībā ar personisku pieredzi pagātnē, tādēļ arī izstādē trauki ir eksponēti grīdas līmenī kā dzīvniekam servēts mielasts.