Jau pēc pirmās demonstrētās epizodes šis seriāls Norvēģijā kļuva par visu laiku skatītāko, un pēc abām sezonām var teikt, ka to noskatījusies piektā daļa Norvēģijā dzīvojušo – auditorija sasniedza 1,3 miljonus cilvēku.

Visvairāk norvēģus satrieca fakts, ka seriāls veidots pēc patiesiem notikumiem un tā scenārijs rakstīts pēc reālām intervijām ar finanšu industrijā strādājošiem cilvēkiem. Seriāls “Izeja” Norvēģijā saņēmis vairākus svarīgākos apbalvojumus kino un televīzijas jomā, tostarp divas reizes arī prestižo Golden Screen. Vairāki kinokritiķi to dēvē par spēcīgāko Skandināvijā tapušo seriālu kopš dāņu “Valdības” (Borgen) un dāņu/zviedru kopražojumā tapušo “Tilts” (Bron/Broen).

Kādā jaukā pavasara vakarā četri vīri no Norvēģijas finanšu elites satiekas izsmalcinātā restorānā Oslo centrā. Vakariņu laikā viņi krietni iedzer un atklāj savus dzīvesstāstus. Viens no viņiem ir veicis vazektomiju, taču neko par to nesaka sievai, kura joprojām neveiksmīgi cenšas ieņemt bērnu. Cits stāsta, ka jūtas labi visur, izņemot kopā ar ģimeni. Vēl kāds atklāj, ka vēlējies izdarīt pašnāvību, taču tā vietā nolēmis piešķirt dzīvei krāsas ar pastiprinātu alkohola lietošanu un izklaidēšanos.

Visi četri personāži ir radīti, balstoties intervijām ar norvēģu finansistiem. Seriāla veidotāji uzsver – vismaz 70% no ekrānā redzamā reiz noticis realitātē. Visi sliktie puiši ir pusmūža baltie norvēģi ar lielām mājām, dārgām automašīnām, stilīgām jahtām, trofejsievām un maziem bērniem. Viņi ir noguruši no visa, vienlaikus iemācoties, ka par naudu nav iespējams nopirkt laimi. Viņu pasaules uzskatā nav vietas morālei vai empātijai.

“Mans izaicinājums bija panākt, ka cilvēki no sākuma līdz beigām noskatās seriālu, kurā nav neviena labā varoņa, nav pilnīgi neviena, ar ko identificēties.

Tas bija interesants eksperiments, kurā nācās saskarties ar tik daudziem sociāliem aspektiem. Šie cilvēki attiecas pret citiem kā lietām, ko var nopirkt un pārdot,” atklājis seriāla radītājs Ostens Karlsens (Øystein Karlsen).

“Šis seriāls atspoguļo laiku, kurā dzīvojam. Es to negribētu saukt par dokumentālu, bet gan laikmetīgu darbu. Tā ir daļa no mūsu realitātes, vienkārši šo realitāti mēs izvēlamies neredzēt,” norādījis Karlsens, atsaucoties uz Norvēģijas kā zemes ar lielāko sociālo vienlīdzību un atbildīgiem pilsoņiem tēlu.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".