Publicējam fragmentu no intervijas.

Nākamā sezona tev vēl paies, iestudējot citur un strādājot pie aiznākamās sezonas Nacionālā teātra repertuāra. Kas ir svarīgākais virziens, kurp teātri taisies vest?

Pirmkārt, šeit esmu atnācis strādāt, lai veicinātu vidi, kurā rodas labi mākslas darbi.

Tie var būt arī izklaidējoši, ja tajos ieguldīts liels darbs un redzama kvalitāte. Man ir svarīgi, ka šī vide ir atvērta — aktieri nav iekapsulējušies, bet skatās, kas ārā notiek, seko teātra tendencēm. Mums jābūt draudzīgiem ar citiem teātriem, komunikabliem.

Nacionālajam teātrim ir bijušas "svētās govis" — uzstādījumi, ko nedrīkst darīt uz skatuves. Varu pateikt, ka drīkst visu!

Latvijas Kultūras akadēmijā strādājot ar jaunajiem māksliniekiem un kā prorektors vienmēr esmu teicis: jūs varat visu, kamēr tas nepārkāpj kriminālatbildību! Māksla ir brīva, tā nedrīkst būt piesieta konjunktūrai.

Man patīk tradīcijas, un šim teātrim tādas ir. Tradīcijas rada identitāti, kopības sajūtu. Tomēr nevajag izturēties pret tradīcijām kā sakrālām un neaizskaramām.

Nevajag pārvērtēt. Vajag būt brīviem un ne pārāk nopietniem. Vajag to solīti — kritiski apskatīties uz sevi no malas.

(..)

Kā veidosi repertuāru, kādus režisorus pieaicināsi?

Šobrīd Nacionālajā teātrī strādā divi lieliski režisori — Valters Sīlis un Ināra Slucka. Viņi ir nopietns balsts. Apbrīnoju, kā Sīlis strādā ar sociāliem, politiskiem jautājumiem, viņu tie interesē. Viņa izrādes netieši norāda ceļu arī sabiedrībai, liek domāt. Nākamā gada sākumā nākšu ar paziņojumu, kādi vēl režisori šeit strādās.

Šobrīd sākšu ar to, ka pēc Valmieras teātra vasaras festivāla pārguruma beidzot savākšu radošo komandu — Reini Suhanovu, Edgaru Mākenu, Elīnu Gediņu. Runāsim par to, kā redzam Nacionālo teātri, veidosim vīziju.

Ko negribi pieļaut Nacionālajā teātrī?

Slinkumu. Es ļoti daudz strādāju un nepieļaušu haltūras. Gribēšu atdevi. Pagaidām esmu šeit otro dienu (smejas), nevaru neko pateikt. Nepieļaušu arī neiecietību, nelaipnību, skaudību, intrigas. Atmosfēra būs atkarīga no manis. Nāku ar pilnīgu labvēlību.

Ja kādam nav labvēlības, acīmredzot mums nebūs pa ceļam.

Radošie strīdi ir kaut kas cits — tie ir ļoti labi, es gribu drosmīgu teātri. Cienu cilvēkus, kuri nebaidās kļūdīties. Gribu veidot spēcīgu kodolu, kas kalpo mākslai, nevis ēkai.

Vai trupa ir kvalitatīva?

Ļoti.

Un tu to nesaki pieklājības pēc?

Šobrīd saku. (Smejas.) Visu pierādīs darbs un attieksme.

Pilnu interviju ar Elmāru Seņkovu lasi žurnāla "Ir" 11. augusta numurā!

Jau ziņots, ka Latvijas Nacionālais teātris sāk jauno sezonu ar režisora Elmāra Seņkova izrādi "Pūt, vējiņi", kas pirmizrādi piedzīvoja 2018. gada septembrī.

Seņkova iestudējums triumfu piedzīvoja 2019. gadā, iegūstot "Spēlmaņu nakts" "Grand Prix" un Gada lielās formas izrādes titulu.

Jaunajā sezonā Nacionālā teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos pieci iestudējumi, žurnālistiem pavēstīja teātra direktors un režisors Jānis Vimba.

Lielajā zālē būs skatāmi divi režisores Ināras Sluckas iestudējumi - "Aizliegtais pianīns" un "La Kritusī". Tāpat pirmizrādi piedzīvos režisora un scenogrāfa Reiņa Suhanova iestudējums bērniem "Pinokio piedzīvojumi".

Pirmizrādi jaunajā sezonā piedzīvos arī režisora Valtera Sīļa iestudējums "Debesjums" un teātra mākslinieciskā vadītāja, režisora Elmāra Seņkova iestudējums "Ričards. Nekā personīga".

Savukārt Jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvos trīs iestudējumi - ukraiņu režisores Larisas Semirozumenko izrāde "Suņa māja", režisora Jāņa Znotiņa "Divas pasaules" un Suhanova "Baltiešu armija".

Foto: Latvijas Nacionālā teātra atklāšanas pasākums