/nginx/o/2022/07/27/14722153t1h3ebe.jpg)
Teātra sezona tuvojas straujiem soļiem, un arī Jaunais Rīgas teātris pirmdien, 15. augustā, preses konferencē šķetināja savus būtiskākos jaunumus. Šī teātrim būs pēdējā sezona Miera ielā, jo jau 2023. gada marta vidū JRT atgriezīsies savās vēsturiskajās mājās Lāčplēša ielā, informēja teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors Alvis Hermanis.
Savukārt aprīlī notiks “vecās” JRT teātra mājas trīs zāļu atklāšana ar jauniestudējumiem, bet darbība paralēli turpināsies arī Miera ielā 58a.
Kopumā šogad JRT aug gan repertuāra piedāvājuma, gan trupas aktieru skaita ziņā.
Sezonā plānots rekordliels jauniestudējumu skaits – 10.
Pa šiem gadiem JRT ir sagatavojis jauno aktieru sastāvu – trupā kopumā ir 28 aktieri (to skaits kopš pērnā gada ir dubultojies), no tiem – 11 būs Latvijas Kultūras akadēmijas JRT kursa absolventi.
Viņu vidū - sevi nule pierādījušais Ritvars Logins (latviešu daudzsēriju mākslas filma “Krimināllieta iesācējam”), Agate Krista, Gerds Lapoška (Matīsa Kažas mākslas filma “Ūdens garša”, “Wild East. Kurp vedīs ceļš”, “Neona pavasaris”), Lolita Stūrmane (JRT seriāls “Aģentūra”), Toms Harjo (JRT seriāls “Aģentūra”) un citi.
Tāpat teātra štatam pievienojas arī jau vairākas sezonas JRT izrādēs spēlējošais aktieris Jānis Skutelis.
“Es vienmēr esmu uzskatījis, ka viņa potenciāls ir daudz lielāks nekā cilvēki to zina. Un es domāju, ka viņš mūsu teātrī būs svarīgs aktieris,” preses konferencē sacīja Hermanis.
Trupā atgriežas arī aktrise un režisore Kristīne Krūze,
štatam pievienojas krievu izcelsmes populārā aktrise Čulpana Hamatova, kura uzturas Latvijā kopš Ukrainas kara sākuma.
Desmit jauniestudējumus veidos tādi režisori kā Alvis Hermanis, Gatis Šmits, Elita Kļaviņa, Kristīne Krūze, Gerds Lapoška un Uldis Tīrons.
Tāpat izrādi veidos arī ilggadējais LKA pasniedzējs, režisors Pēteris Krilovs.
Pirmo reizi Latvijā skatuve tiks nodota arī izcilajam krievu režisoram Dmitrijam Krimovam. Viņš veidos iestudējumu “Balsis no kora” īpaši Lāčplēša ielas teātra ēkas skatuvei.
Sezonas repertuārā – gan klasiķi, gan jaunākā dramaturģija. Netiks aizmirsti arī krievu autoru darbu iestudējumu, tomēr entuziasms par sarežģītās krievu dvēseles analīzi uz skatuves dēļiem ir nedaudz noplacis, atzina Hermanis.
Īpaša vieta Lāčplēša ielas ēkā pienāksie arī jaunajiem režisoriem, kuriem tiks dota iespēja sevi pierādīt un arī kļūdīties.
JRT sezonas atklāšanas izrāde – aktrises, kino režisores iestudējums “Es atgriežos no tālienes”. Projektā apvienota franču rakstnieces Klodīnes Galeā luga ar tādu pat nosaukumu un dokumentālā filma “Iļģuciema māsas”.
Sezonas iestudējumu vidū būs arī Gata Šmita “(R) evolūcija”. Iedvesmojoties no Izraēlas intelektuāļa Juvala Noa Harari grāmatas “21 lekcija 21. gadsimtam”, izraēļu teātra dinastijas viena no aktīvākajām praktiķēm Eiropā, režisore Jiela Ronena un no Kazahijas izceļojušais aktieris Dmitrijs Šāds ir attīstījuši komēdiju ar cilvēciskiem izdzīvošanas ieteikumiem XXI gadsimtā.
Ko darīt ar tehnoloģijām, kas pilnībā ieņēmušas tavu dzīvi un nemaz negrasās to vairs pamest, uzkundzējoties visintīmākajās dzīves sfērās? Kā no tehnikas kalpa atgūt atpakaļ sevi – cilvēku?
Alvis Hermanis iestudēs komēdiju par nākotni “Operācija Mindfuck”, šķetinot dažādas sazvērestības teorijas.
Hermaņa kontā būs arī izrādes “Sapņu tulkotāju sekta” pēc Milorada Paviča grāmatas "Hazāru vārdnīca" motīviem un "Idiots. Pirmā daļa" pēc Fjodora Dostojovska romāna "Idiots" motīviem.
Taps arī īpašs veltījums aizsaulē aizgājušajiem Normundam Naumanim un Valentīnai Freimanei – izrāde “Valija un Naumis”.
“[ Ar šo izrādi] mēs varam iedot balsi šiem abiem cilvēkiem, kuri latviešu teātra teorētiķu nometnē bija vislielākās autoritātes, kuru personības dziļums savienojumā ar viņu profesionalitāti ir etalons tam, kā teorētiķim vajadzētu piedalīties teātra procesā,” sacīja Hermanis.
Savukārt aktrise Guna Zariņa mēģinās viena pati “iznest” izrādi “Karalis Līrs”,
bet aktieris Gerds Lapoška iestudēs izrādi “Pelēka vasara, saulaina ziema”, kas tapusi, iedvesmojoties no franču “jaunā viļņa” režisoru Fransuā Trifo un Žana Lika Godāra filmām.
Nikolaja Gogoļa stāsta “Veclaiku muižnieki” iestudējums ar Čulpanu Hamatovu, Gundaru Āboliņu un Kasparu Znotiņu galvenajās lomās tiks veltīts ikdienas dzīves un augstāko ideālu attiecībām.
Laikā, kad Krievija ar visu savu kara mašīnas spēku cenšas iznīcināt jebkuru Ukrainas iedzīvotāju sadzīvi, labā un ļaunā svaru kausi strauji nosliecas rāmas cilvēku dzīves pusē ar tās piezemētajiem labumiem iepretim mākoņu bīdīšanai pasaules uzlabošanas vārdā. Pasaules brukšanas laikā jautājums: "Ko mēs šodien tādu varētu "Ko darīt?" Iestudējuma režisors – Uldis Tīrons.
Jautāts par JRT nostāju valdošā Ukrainas kara jautājumā, Hermanis atbildēja, ka arī viņa vadītais teātris aktīvi reaģēja uz notiekošo, vairākas izrādes veltot tieši Ukrainai.
Savukārt divas trupas aktrises – Inga Tropa un Marija Linarte – ir arī pievienojušās Zemessardzei.
Vai režisora regulārie komentāri sociālo tīklu vietnē “Facebook” ir saistāmi ar paša JRT politiskajiem uzskatiem?
“Man liels prieks, ka jūs lasāt manu “Facebook”. Ko es nevaru tur uzrakstīt, par to ir jātaisa izrādes. Skaidrs, ka mana personīgā politiskā pozīcija nav JRT pozīcija, lūgums to vismaz mēģināt nodalīt.
Arī mūsu teātra cilvēku uzskati par politiku ir ļoti dažādi. [...] Saprotu, ka sabiedrībai psiholoģiski to grūti nodalīt, jo esmu teātra vadītājs.
Ja es pasaku kaut ko šķībi muļķīgu, tad skatītājs uz JRT vairs neies. No tā nevar izvairīties,” komentēja Hermanis.
Režisors uzskata, ka Latvijas teātra darbiniekiem tomēr vajadzētu būt skaļākiem, redzamākiem un aktīvāk paust savus uzskatus, arī tad, ja tie ir neērti vai kādam nepieņemami.
“Es saprotu, ka Latvijas teātra vēstures labais tonis ir klusēt, neizteikties. Es saprotu, ka es [šo robežu] dažreiz pārkāpju, ka tas ir par traku.
Domāju, ja būtu kāds drosmīgāks teātra zinātnieks, viņš varētu uzrakstīt grāmatu, kas veltīta Latvijas teātra darbinieku un mākslinieku gļēvumam cauri 100 gadiem.
Kara vai okupācijas laikā vajadzēja ar to Staļinu sadarboties un vajadzēja taisīt tās lugas par komunismu, bet tagad... miera laikā, kad it kā drīkst izteikties, tik un tā visi klusē. Bet ne visi,” sacīja Hermanis.
