Savukārt divas trupas aktrises – Inga Tropa un Marija Linarte – ir arī pievienojušās Zemessardzei.
Vai režisora regulārie komentāri sociālo tīklu vietnē “Facebook” ir saistāmi ar paša JRT politiskajiem uzskatiem?
“Man liels prieks, ka jūs lasāt manu “Facebook”. Ko es nevaru tur uzrakstīt, par to ir jātaisa izrādes. Skaidrs, ka mana personīgā politiskā pozīcija nav JRT pozīcija, lūgums to vismaz mēģināt nodalīt.
Arī mūsu teātra cilvēku uzskati par politiku ir ļoti dažādi. [...] Saprotu, ka sabiedrībai psiholoģiski to grūti nodalīt, jo esmu teātra vadītājs.
Ja es pasaku kaut ko šķībi muļķīgu, tad skatītājs uz JRT vairs neies. No tā nevar izvairīties,” komentēja Hermanis.
Režisors uzskata, ka Latvijas teātra darbiniekiem tomēr vajadzētu būt skaļākiem, redzamākiem un aktīvāk paust savus uzskatus, arī tad, ja tie ir neērti vai kādam nepieņemami.
“Es saprotu, ka Latvijas teātra vēstures labais tonis ir klusēt, neizteikties. Es saprotu, ka es [šo robežu] dažreiz pārkāpju, ka tas ir par traku.
Domāju, ja būtu kāds drosmīgāks teātra zinātnieks, viņš varētu uzrakstīt grāmatu, kas veltīta Latvijas teātra darbinieku un mākslinieku gļēvumam cauri 100 gadiem.
Kara vai okupācijas laikā vajadzēja ar to Staļinu sadarboties un vajadzēja taisīt tās lugas par komunismu, bet tagad... miera laikā, kad it kā drīkst izteikties, tik un tā visi klusē. Bet ne visi,” sacīja Hermanis.