Latvija, iespējams, ir viena no maģiskās domāšanas “lielvalstīm”. Mēs diezgan brīvi ļaujam savu likteni izlemt pāri ielai ejošam melnam kaķim, bet kļūstam par savas laimes kalējiem, kolīdz negantais ļaunums tiek aizslaucīts kā ar roku, piesitot trīs reizes pie koka un nospļaujoties pār plecu. Mītiem, nostāstiem un dabai ir cieša saikne, kuru nu vizualizēt uzņēmies pieredzējušais režisors Uģis Olte, kura debijas spēlfilma mitoloģisko šausmu žanrā “Upurga” ar Latvijas pirmizrādi pie saviem skatītājiem nonāks 4. oktobrī.
Šausmas lībiešu apmetnē. Kā izskatās pašmāju mistērijas “Upurga” uzņemšanas laukumā?
Šī ir viena no Latvijas rudens kino maratona mākslas filmām, kas piedāvā ekstrēmu, neatkarīgā kino estētikā balstītu šausmu stāstu, kuru uzņemt no praktiskā aspekta esot bijis visai sarežģīti.
Filmēšanas komandai bija jāpārvietojas pa slīdošiem kokiem rudens vidū, jāguļ zem milzu ozola, jānirst upēs aukstā ūdenī.
“Upurgas” veidotāji 19. septembrī organizēja mediju un citu interesentu ekskursiju pa uzņemšanas vietām pie Viešu pilskalna Turaidas apkaimē, kur atrodas arī sena lībiešu apmetne.
Filmas nosaukums “Upurga” atvasināts no vārda “urga”, kas lībiešu valodā nozīmē upi. Režisors Uģis Olte savu pirmo spēlfilmu izvēlējās veidot par tēmu, kas viņam ir tuva un saprotama.
“Es uzaugu Latvijas mazpilsētā. Šim faktam ir blaknes. Es esmu bijis bezcerīgi apmaldījies mežā, ko zinu no galvas. Esmu lūdzies mežacūku baru, lai liek mani mierā, kad nejauši iemaldījos eglīšu audzē, kur tās mīt.
Un vēl es divas reizes vienā dienā gandrīz noslīku strautā, kas ir tikai pārdesmit centimetrus dziļš, kad pārgalvīgi piekritu pamēģināt kajaka braukšanu pavasara palu ūdeņos. Šo savu Latvijas upju, mežu un mazpilsētu sajūtu esmu pārtulkojis mitoloģiskā trillerī “Upurga”, kas stāsta par jauna vīrieša iniciāciju vissenāko dabas spēku priekšā.
Skatītājs apsēžas uz galvenā varoņa Andreja pleca un seko viņam dziļāk un dziļāk noslēpumainā pasaulē, kuras aptveršanai ar racionālo prātu vien nepietiek.
Filma sakausē kontrastējošas noskaņas, svārstoties no draudīgas spriedzes līdz dzīvelīgam humoram, no ticamas realitātes līdz mitoloģiskām psihes vīzijām,” stāsta Olte.
Kas ir “Upurgas” sižeta pamatā?
Pedantisks piedzīvojumu gids Andrejs mežonīgas pierobežas upes ielejā pazaudē savu māsu un viņas komandu – filmēšanas grupu, kas tur ieradusies filmēt veģetāro desiņu reklāmu.
Taču piedzīvojums noiet greizi, kad filmēšanas grupa pēkšņi pazūd. Lai viņus glābtu, Andrejam nākas vienatnē doties dziļi noslēpumainā dabas pasaulē, kur sagaida cīņa gan ar ārējiem spēkiem, gan paša iekšējo trauksmi. Viņš nezina, ka šajā ielejā rudeņos uzplaukst dabas parādība, no kuras neprātīgā spēka nav pasargāti pat vietējie. Atrast pazaudēto nebūs viegli, un drīz vien Andrejs uzzinās – kas meklē, tas pazūd!
Interesants “atradums” Latvijas kino zinātājiem būs epizodisko lomu atveidotāji – viņu vidū režisore Māra Ķimele, atveidojot Meža veceni, bet Kāpostvīra lomā iejutīsies komponists Uģis Prauliņš.
“Lasot “Upurgas” pirmo versiju, es uzreiz nodomāju, ka šis scenārijs pilnībā atšķiras no visa, ko jebkad iepriekš biju lasījusi.
Stāsta intonācija, raksturi un atmosfēra ievilka mani filmas dīvainajā pasaulē, nelaižot vaļā līdz pat beigām.
Ar prieku piekritu kļūt par scenārija līdzautori, jo es saskatīju potenciālu mistiskajā stāstā, galvenā varoņa attiecībās ar cilvēkiem, kurus viņš sastop savā ceļā, ar dabu, kas turpina viņu izaicināt, un ar viņa paša iekšējām dziņām un dēmoniem.
Iepazīstot Uģa Oltes agrākos darbus, īpaši viņa dokumentālās filmas “Atbrīvošanas diena” un “Dubultie svešinieki”, mani vēl vairāk pārliecināja viņa skaidrā režisora vīzija un neparasti poētiskā pieeja stāstījumam.
Taču īpaši interesants man likās filmas žanrs – manuprāt, labākais veids, kā raksturot “Upurgu”, ir dēvēt to par “dekonstruētu Baltijas pasaku”.
Domāju, ka tā sauktajā Eiropas kino šobrīd dominē vienkāršas sociālu komentāru filmas, tāpēc “Upurga” būtu kā drosmīgs svaiga ūdens malks,” stāsta scenārija līdzautore Bojana Babiča.