2017. gadā savā recenzijā par Staņislava Tokalova zinātniskās fantastikas filmu “Tas, ko viņi neredz” publicists un rakstnieks Svens Kuzmins rakstīja šādi: “Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur joprojām iespējams kļūt par žanra pionieri.” Tad vēl nebija pandēmijas, kara Ukrainā, šķita, ka arī klimata krīze skar “citus cilvēkus” Kanādā vai Indijā, bet ne pie mums. Par spīti visai vājprātīgajiem laikiem kopš 2019. gada, daļēji pandēmijas radītā kino “sastrēguma” ietekmē, Latvijas kino ainā šoruden parādījušās ap 20 jaunu pašmāju filmu, ļaujot šo saukt par rudens kino maratonu.