Pircēji ir ievērojuši, ka grāmatas kļūst arvien dārgākas. Izdevēji sola cenu kāpumu tomēr kontrolēt un darīt visu, lai tās tomēr "nekāptu griestos".

Viena no "Jāņa Rozes" veikala vadītājām Kristīne Pīkenena portālam pavēstīja, ka ārvalstu autoru izdotās grāmatas kļuvušas dārgākas pat par vairākiem eiro. 

"Tas cenu līmenis, es teiktu, psiholoģiski ir pietuvojies Skandināvijas līmenim.

Es bieži braucu uz Somiju un redzu, ka tur, piemēram, jauna grāmata cietos vākos maksā 30 eiro, un mums tie ir 20 vai 22 eiro. Tas ir diezgan daudz.

Ja salīdzina, kāds ir algu līmenis citās valstīs un kāds tas ir mums, tad, protams, nav daudz cilvēku, kas to grāmatu par 22 eiro var atļauties nopirkt."

Viens no risinājumiem ir gaidīt, kad konkrētā grāmata nonāks bibliotēku plauktos, taču tad var nākties gaidīt garās rindās, kā arī konkrētais eksemplārs būs jau savu laiku nokalpojis un nolasīts. Tāpat grāmatnīca rīko dažādas akcijas, lai grāmatu varētu nopirkt lētāk.

Sadārdzinājumu rada vairāku faktoru kopums. To vidū straujais papīra cenu kāpums pasaulē, energoresursu cenu celšanās, kā arī transporta krīze, kas sākās jau pagājušā gada sākumā.

Tāpat, par spīti samazinātajai PVN likmei grāmatniecības nozarē no 12% uz 5%, tomēr tāpat galaprodukta sadārdzinājums šī gada augustā sasniedza jau 14%.

Grāmatu cenu celšanos publiskās bibliotēkas izjūt tādējādi, ka lasītāju kļūst vairāk un viņi uz bibliotēku nāk biežāk, atzīst Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzidra Šmita:

"Protams, tas atstāj iespaidu. Grāmatu cenu celšanās mums "nāk par labu" tādā nozīmē, ka lasītāji tiešām nāk un izvēlas šīs grāmatas."