Jau šonedēļ pie skatītājiem nonāks trīs gadus lolotā režisores Lindas Oltes debijas spēlfilma “Māsas”, kas rosinās domāt par tēmām, no kurām ikdienā neviļus vairāmies.
Vai sistēmas bērniem ir iespēja rast piederības sajūtu sabiedrībā? Vai ir iespējams lauzt pagātnes apzīmogoto dzīves scenāriju? Kāda ietekme ir adopcijai, un vai adopcija uz ārzemēm var būt risinājums?
Pārdomās par šiem jautājumiem un filmas tapšanas gaitu dalās galvenās lomas atveidotāja un režisore.
Galveno lomu filmā atveido Rīgas Centra humanitārās vidusskolas skolniece Emma Skirmante, kurai šis projekts bija pirmā pieredze kino un pirmā saskarsme ar jautājumiem, kas skar sistēmas bērnus.
Emma stāsta: “Filmēšana notika 2021. gada pavasarī – starp Covid pandēmijas ierobežojumiem un daudzajiem nezināmajiem nāca arī šī nebijusī pieredze. Es ļoti izbaudīju procesu un atceros to kā vienu no lielākajiem savas dzīves piedzīvojumiem.
Protams, režīms un ritms bija diezgan nogurdinošs, taču pieredze, kuru filmēšanā ieguvu, atsvēra visas negulētās naktis.
Par vislielāko ieguvumu uzskatu rakstura rūdījumu, jaunas iespējas un, protams, draugus, kurus iepazinu filmēšanas laukumā.
Manuprāt, kino pasaule ir nozare, kuru tā īsti var izprast tikai tad, kad pats padzīvo tajā. Es noteikti varu teikt, ka pieredze šajā projektā ir mani norūdījusi un ļoti daudz iemācījusi.
Jāuzsver, ka šī nav izklaidējoša filma, bet gan uz reāliem faktiem balstīts stāsts par tēmu, kuru aktualizēt ir būtiski.
Man pašai, skatoties filmu pirmo reizi un arī iepriekš, lasot scenāriju, nācās daudz domāt par to, kā man ir paveicies, dzīvojot īstā ģimenē ar vecākiem un visām ikdienišķajām pieredzēm.
Apziņu, ka bērnunamos arvien dzīvo daudzi Latvijas bērni, ir grūti pieņemt, bet filmā rādītais ir tikai maza daļa no tā, cik patiesībā smaga ir šo bērnu dzīve.
Es tiešām lepojos, ka esmu daļa no šī projekta, un ļoti novērtēju režisores Lindas Oltes drosmi un pacietību.
Manuprāt, viņa ir izdarījusi vērienīgu un ļoti grūtu darbu. Es ceru, ka ikviens, kurš redzēs šo filmu, aizdomāsies un varbūt apsvērs iespēju palīdzēt bērniem, kuri nonākuši nelabvēlīgā situācijā.”
Filma “Māsas” ir sociāla ģimenes drāma par bērnunamā uzaugušām māsām Anastasiju un Diānu, kurām paveras iespēja tikt adoptētām amerikāņu ģimenē.
Deviņgadīgā Diāna ir laimīga, ka viņai beidzot būs īsta ģimene, bet trīspadsmitgadīgā Anastasija nolemj darīt visu, lai atrastu savu bioloģisko māti.
“Stāstu par pusaudzi Anastasiju, kas vēlas atgūt mammu, veidoju, balstoties uz patiesiem notikumiem. Sākotnēji šis bija iecerēts kā dokumentāls stāsts, bet, ņemot vērā dažādus likuma ierobežojumus, tomēr nosvēros par labu spēlfilmai.
Lai arī pēdējā laikā pieklususi, sistēmas bērnu tēma mūsu valstī nebūt nav izsmelta. Arvien ir svarīgi par to runāt. Filmas izpētes procesā ļoti vērtīga bija mana pieredze, apmeklējot atbalsta centra “Tilts” organizētos topošo adoptētāju un audžuģimeņu kursus, kur savus intuitīvos novērojumus par bērnunamu bērniem varēju pārvērst jau teorētiski noformulētā izpratnē.
Piemēram, drošā piesaiste mammai vai tētim, kas lielākajai daļai ģimenēs augušās sabiedrības ir izveidojusies kā pašsaprotama lieta, bērnunamu bērniem nepiemīt, jo katru dienu mainās audzinātāji, psihologi, aprūpētāji.
Šī nepastāvīgā iekārta uz cilvēka psihi atstāj neaptveramu ietekmi.
Kaut arī ieguldīts ne mazums centienu to mainīt, bērni Latvijas bērnunamos dzīvo vēl arvien un arvien kļūst par pieaugušajiem, kuriem radītas neizdzēšamas sekas.
Ar šo filmu vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību un uzdot jautājumu, ko mēs katrs kā indivīds varam darīt sistēmas bērnu labā.
Ceram, ka šis stāsts aizskars daudzas sirdis, jo mēs kā sabiedrība esam atbildīgi par saviem līdzcilvēkiem. Šo izpratni ir svarīgi stiprināt,” pauž režisore Linda Olte.
Lomas atveido gan labi pazīstami latviešu aktieri, gan jaunie talanti un ārvalstu viesi: Gerda Aljēna, Katrīna Krēsliņa, Iveta Pole, Elita Kļaviņa, Viktorija Meijersa-Greja (Victoria Mayers-Gray), Nīls Makgerrijs (Neil McGarry), Igors Šelegovskis, Indra Briķe u. c. Filmas režisore un scenārija autore ir Linda Olte, operators inscenētājs – Aleksandrs Grebņevs, komponists – Federiko Kampana (Federico Campana), māksliniece – Laura Dišlere, montāžas režisori – Linda Olte un Andris Grants, skaņu režisors – Aleksandrs Vaicahovskis, kostīmu māksliniece – Zīglinde Mihaēlere (Sieglinde Michaeler), grima māksliniece – Aija Beata Rjabovska.
