Hameleons, kas dzīvos mūžīgi, - Deivids Bovijs

Šogad par rokmūzikas hameleonu dēvētais Deivids Bovijs (pilnajā vārdā Deivids Roberts Heivords Džounss) būtu svinējis savu 75. dzimšanas dienu. Viņš devās mūžībā pēc cīņas ar vēzi un divas dienas pirms nāves izlaida savu pēdējo mūzikas albumu "Blackstar".

Bovijs dzimis 1947. gada 8. janvārī. Viņš bija angļu mūziķis, aktieris, ierakstu producents un dziesmu aranžētājs. No viņa daiļrades ir iespaidojušies ļoti daudzi mūsdienu mūziķi, un viņš ir ieņēmis ļoti nozīmīgu lomu mūzikas industrijā. Bovijs ir pazīstams ne tikai ar savu unikālo balss tembru, bet arī ar inteliģentajiem dziesmu vārdiem un muzikālajiem skaņu eksperimentiem. Milzīgu mūzikas cienītāju uzmanību Bovijs izpelnījās ar saviem neprognozējamajiem un vienmēr mainīgajiem skatuves tēliem, nereti laužot sabiedrībā pieņemtos uzskatus gan par paša Bovija, gan cilvēka identitāti, dzimumu un seksualitāti.

Veidojot dokumentālo filmu par mirušu slavenību, ir ierasts apkopot intervijas ar nelaiķa kolēģiem, žurnālistiem vai nejaušām slavenībām. Tās tiek papildinātas ar videoklipiem no mūziķa darbības studijā un uz skatuves. Stāstam ir tendence sekot standarta scenārijam: agrīnām cīņām, kam seko triumfs, katastrofa un... beigas. 

Gadu pēc Bovija nāves klajā nāca dokumentālā filma "Deivids Bovijs: Pēdējie pieci gadi" (Davie Bowie: The Last Five Years), kas ieskatās pasaulslavenā un ģeniālā mūziķa dzīves pēdējos gados, sekojot līdzi albumu "The Next Day" un "Blackstar", kā arī mūzikla "Lazarus" tapšanai. Tajā redzamas intervijas ar mūziķiem, dizaineriem un režisoriem, kuri strādāja ar Boviju pēdējo viņa projektu laikā, atklāj to radošo spēku, kas Boviju padarīja par vienu no dižākajiem 21. gadsimta māksliniekiem.

Savukārt jaunākais veikums, kurā redzams Bovijs, ir režisora Breta Morgena dokumentālā filma "Moonage Daydream". Morgens, gluži kā pats Bovijs, izvēlējies nestandarta pieeju savam jaunākajam veikumam (iepriekš Morgens radījis dokumentālo filmu par Kurtu Kobeinu "Montage of Heck" - vairāk uzzini šeit!). Kāpēc gan intervēt cilvēkus, kas viņu pazina vai mīlēja, lai izskaidrotu viņa nozīmi 20. gadsimtā? Tā vietā Morgens absolūti paļaujas uz attēlu, mūziku un montāžas nebeidzamajām iespējām, lai radītu kaut ko tādu, kas nepaskaidro Boviju, bet gan novirza viņa enerģiju jaunā formā.

Filma tapa piecus gadus, un režisoram tika piešķirta piekļuve Bovija personīgajiem arhīviem, tostarp visiem ierakstiem. Pētot pieejamos līdzekļus, Morgens uzgāja iepriekš neredzētu vairāk nekā simt stundu 35 mm un 16 mm garu materiālu.

Rezultātā tapušais projekts tiek raksturots kā "mākslinieciska un dzīvi svinoša filma, kas ved skatītājus ceļojumā caur Bovija radošo dzīvi".

HBO dokumentālajā filmā vienīgā balss, ko dzirdam, ir paša Bovija - tās ir arhīva intervijas. Fragmenti no intervijām tiek miksēti ar koncertu ierakstu arhīvu, ziņām, kadriem no mūzikas videoklipiem, fotogrāfijām, animācijām un filmām, kurās piedalījies Bovijs. 

Lai arī "Moonage Daydream" ne vienmēr skaidri izskaidro notikumus un pieskaras dažiem mazāk zināmiem Bovija dzīves periodiem, tā ir jauna pieredze dokumentālajā kino. Gluži tāpat kā Bovija albums nav "vienkārši albums", arī šī nav "vienkārši dokumentālā filma". 

Noskaties filmas kacekli!

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".