Dizaina Pastaiga ik gadu cilvēkiem piedāvā iespēju ielūkoties dizaina radītāju un lietotāju ikdienā, tādējādi sniedzot jaunu skatu uz dizainu, tā neskaitāmajām iespējām un klātbūtni it visur.

Pērn Dizaina Pastaiga apskatīja dizaina iespējas Covid-19 pandēmijas izraisīto seku mazināšanai, bet šogad visa uzmanība tika pievērsta vēstures un dizaina attiecībām.

Latvijas Okupācijas muzejā notikušās pastaigas piesaistīja vēl nepieredzētu apmeklētāju interesi - visas astoņas pastaigas tika pilnībā rezervētas.

“Tas ir liels retums dizaineriem tik atklāti un publiski dalīties savā pieredzē par darbu tapšanas procesu.

Domāju, ka tas ir viens no iemesliem, kas veicināja apmeklētāju interesi.

Daudzi pastaigās devās vairākas reizes, daudzi muzejā pavadīja četras līdz pat piecas stundas, klausoties, pētot, tverot informāciju un pārdzīvojot emocijas.

Svarīgi uzsvērt, ka komandā mēs nebijām saskaņojuši pastaigu saturu. Tāpat kā tas ir darba procesā - arī pastaigas katra saturiski papildināja viena otru, radot apmeklētājiem priekšstatu par starpdisciplināro sadarbību dizainā,” – stāsta dizaina biroja H2E vadošā dizainere Ingūna Elere.

Dienas noslēgumā domu apmaiņa norisinājās dramaturga Laura Gundara vadītajā diskusijā “Dizains un vēsture”, kuras laikā vairākkārtīgi izskanēja apgalvojums, ka ir nepieciešams efektīvi komunicēt vēstures notikumus labākas nākotnes vārdā.

Šajā kontekstā tika izcelts vienotas attīstības stratēģijas trūkums muzejiem.

Ekspozīcijas ir spēcīgs rīks, kā veicināt izpratni par vēstures notikumiem un personībām ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā, tādēļ valsts līmenī muzejiem būtu jāpievērš lielāka, stratēģiskāka loma.

Diskusijas dalībnieki bija arī vienisprātis, ka muzeji drīkstētu būt drosmīgāki savā darbībā un komunikācijā - tas potenciāli veicinātu muzeju apmeklētību vietējā mērogā.