1912. gadā atjaunotā Madlienas muiža ilgstoši tiek pārdota par 1 eiro, taču savu īpašnieku tā nav atradusi, vēstīts LTV raidījumā "Kultūršoks". Nams ar 70 istabām, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tikmēr palēnām iet postā. Lietpratēji saredz Madlienas muižā potenciālu, bet Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ieņēmusi nogaidošu pozīciju.
Grūstošu Latvijas muižu posts – iespēja iepirkties par vienu eiro?
Madlienas muižas pārdevējs ir kāds Edgars Kukuts, kurš jauno īpašnieku meklē “Facebook”, un šis sludinājums ar īpašuma cenu – viens eiro – parādās regulāri.
Madlienas pagasta pārvaldes vadītājs Guntis Graudiņš-Pētersons raidījuma vadītājiem pavēstīja, kar viņu tikušies vairāki potenciālie pircēji, vēršoties pie padoma.
“Pārdevums nebūt nav viens eiro. Tiek pieprasīta daudz lielāka summa.
Tiek minēts, ka viņš pieprasa pārskaitīt uz viņa personīgo kontu daudz lielākas summas, no tūkstoša līdz pat 400 000 eiro par it kā ieguldītajiem darbiem, iegādātiem materiāliem, bet norāda uz to, ka līgumā tas varētu būt 1000 eiro.
Varētu teikt, ka tas ir netīrs darījums.
Es uzskatu, ka šis sludinājums ir maldinošs un viņš vienkārši nevēlas viņu ne pārdot, ne atjaunot," sacīja Madlienas pagasta pārvaldes vadītājs.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns uzskata, ka muižas īpašnieks nav pieredzējis šāda īpašuma pārdošanā. Muižas interjerā vairs nav atlicis nekā no vēsturiskā, ir nepabeigts eiroremonts, bet vēsturiskās liecības ir iznīcinātas.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes inspektore Mārīte Putniņa stāsta, ka pēdējo reizi muiža apsekota gada sākumā:
"Iekšā mēs toreiz nebijām, jo iekštelpas vienkārši nebija pieejamas un nebija pieejams neviens, kas mūs tajās ielaistu.
Stāstīt par to, ka tur ir izsisti logi, vietām iebrucis un caurs jumts, – tas ir acīm redzami, un to arī konstatējām un vērsāmies pēc apsekošanas pie īpašnieka, kurš sniedza mums paskaidrojumu par to, kāpēc tā ēka ir tādā stāvoklī."
Raidījuma “Kultūršoks” žurnālistiem ar muižas īpašnieku sazināties neizdevās.
Savukārt aptaujātie lietpratēji uzskata, ka muižas liktenis ir tiešā veidā atkarīgs no tā, kurš tajā saimnieko.
Muižas uzturēšanai nepieciešami ļoti lieli līdzekļi, to uzturēt var atļauties tikai turīgi iedzīvotāji, kuri muižai piemēro vēl kādu funkciju – vai tā būtu viesnīca, viesu nams, restorāns.
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Vitolds Mašnovskis Latvijas muižu un piļu pētīšanai ir veltījis vairāk nekā 50 savus dzīves gadus.
Gada beigās klajā nāks viņa piektais un noslēdzošais sējums par Latvijas muižām. Mašnovskis lēš, ka, procentuāli rēķinot, no 2000 Latvijas muižām un pilīm labā stāvoklī uzturētas ir tikai 4%.
Vairāk par raidījumu uzzini šeit!