Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Latviete, kura vistālāk tikusi Holivudas kinoindustrijā. Aktrise Laila Robiņa

Foto: Ekrānuzņēmums no seriāla "Blacklist"

Kinopasaulē viņa ir pazīstama kā Laila Robins. Latviete, kura vistālāk tikusi Holivudas kinoindustrijā. Amerikas producentiem viņas vārds ir labi zināms. Sadarbojusies ar režisoriem Robertu de Niro, Klintu Īstvudu. Spēlējusi arī Latvijā rādītos seriālos Homeland, Walking Dead, Soprano ģimene, Sekss un lielpilsēta (kopā ar Barišņikovu). Spēcīga arī kā teātra aktrise – Ilgu tramvajs, Antonijs un Kleopatra, Heda Gablere. Labprāt sadarbotos ar kādu Latvijas režisoru. Žurnāla "Klubs" jaunākajā numurā lasītājiem pieejama visa intervija ar aktrisi.

[...] Interesē psiholoģija. Gan kā māksla, gan zinātne.

Kuras lomas jums pašai ir tuvākās un mīļākās?

Tenesija Viljamsa Ilgu tramvajs. Blanšu Dibuā spēlēju divas reizes, vienreiz Čikāgā izcilā teātrī Steppenwolf, ar to ir saistīts Džons Malkovičs. Man tur ļoti patika spēlēt.

Vēlreiz šo lomu spēlēju Ņūdžersijā. Nupat Elita Kļaviņa to spēlēja Latvijā, viņa ir bijusi pie manis mājās, esam šo lomu pārrunājušas.

Aktiera profesija ir diezgan riskanta.

Vai nebija mazliet bail? Vai nu ir lomas, vai nav. Ja nav, nekas nenotiek.

Nu pareizi, un Amerikā ir daudz grūtāk.

Jā, tas ir riskanti, tomēr es gribēju būt aktrise.

Kaut kas ir sanācis. (Smejas.) Esat slavenās filmās un seriālos – Soprano ģimene, Homeland, Sekss un lielpilsēta ar Barišņikovu kopā, esat pazīstama arī kā teātra aktrise, teātrī jums arī lieli panākumi: Antonijs un Kleopatra, Venēcijas tirgotājs, Heda Gablere.

Man patīk teātrī spēlēt lielās lomas, jo teātrī vārdi izskan daudz poētiskāk. Teātrī tu saki brīnišķīgus vārdus vērienīgās izrādēs, piemēram, Antonijs un Kleopatra. Bet filmās televīzijā dažreiz vārdi, dialogi nav tik dziļi un interesanti.

Esmu izaugusi Gutrija teātrī Mineapolē, sajūtu teātra lielumu, bet daudzi emocionālo pieredzi iegūst tikai no filmām, tas ir kas cits. Jaunībā mana kino un TV karjera nebija tik gluda, tāpēc pastiprināti darbojos teātrī un nekā nenožēloju.

Man bija brīnišķīgas lomas, varēju izjust to krāšņumu un bagātību.

Kino jums dod lielāku slavu nekā teātris.

Kino pirms Homeland (Svešais starp savējiem) man nebija lielu lomu, bija vairākas maziņas.

Homeland pirms kādiem deviņiem gadiem visu mainīja. Filma sakrita ar brīdi, kad mans paps nomira, tā nu viņš neredzēja manus komerciālos panākumus. Man ir bēdīgi, jo gribēju, lai viņš to piedzīvo.

Man patīk filmas un seriāli, bet labāk tomēr patīk teātris. Tas ir dziļāk. Vislabāk man patīk teātra mēģinājumi, TV seriālos nav mēģinājumu, tu nāc, spēlē – un tas ir viss.

Jums ir laiks sekot tam, kas notiek latviešu teātrī, kino?

Neesmu redzējusi teātri Latvijā, bet esmu dzirdējusi operu. Esmu redzējusi dažas latviešu filmas. Pēdējā bija filma, kurai Lolita Ritmane uzrakstīja mūziku. Dvēseļu putenis.

Interviju pilnā apjomā lasi žurnāla "Klubs" jaunākajā numurā!

Nepalaid garām!

Uz augšu