Kaspars Niklasons ar sevi iepazīstināja jau 2019. gadā, kad izdeva EP “Yard wolf”, bet 2021.gadā - elektroniskās mūzikas ierakstu / mikssteipu “TELPAS_01”, abi ieraksti bijuši nominēti “Zelta mikrofonam”.

Viņš komponējis mūziku vairākām teātra izrādēm.

Aktuālo paša vārdā nosaukto albumu Niklasons dēvē par autobiogrāfisku albumu - vecākās kompozīcijas ideja dzimusi jau pirms desmit gadiem, jaunākais skaņdarbs - šogad. Albums ierakstīts studijā virs mūziķa vectēva mākslinieka Imanta Vecozola darbnīcas.

Kaspars Niklasons stāsta: “Vectēvs ir vecmeistars un pirms pieciem gadiem vēl pasniedza lekcijas Latvijas Mākslas akadēmijā, kur bija profesors. Viņam ir vairākas gleznu grāmatas, ir bijušas izstādes un būs vēl, savukārt vecmāmiņa ir izbijusi matemātikas skolotāja.

Kopā esam daudz apsprieduši mākslas norises. Viens no iedvesmas avotiem ir manu vecvecāku mīlestība un saruna par to, kā šie man tik ļoti svarīgie cilvēki ir iepazinušies.”

Viņš turpina: “Kad es braucu pie viņiem rakstīt albumu, es sajutu atšķirīgu ikdienas dinamiku.

Nakšņoju viņu mājās un no rīta dzirdēju, kā vecmamma jautāja - kā tad šodiena? Manī norezonēja ideja par laika izdzīvošanu pa vienai dienai. Tas likās tik skaisti. Un arī kompozīcija “Lonely mind” ir stāsts par lēnāku laika izjušanu, sīkumu pamanīšanu.

Albums kopumā ir stāsts par pilnīgi cita laika sajušanu. Katru reizi, kad atbraucu uz vecvecāku māju, kur esmu iekārtojis studiju virs vectēva darbnīcas, man vienmēr bija jāierēķina stunda, lai ar vectētiņu apsēstos, iedzertu kafiju un parunātos, tas atvēra jaunu izpratni par mieru.”

Albums apkopo skaņdarbus, kuru nozīme pašam Kasparam, arī laikam ejot, ir saglabājusies.

Viņš stāsta: “Šis albums ir mans pēdējo desmit gadu pašportrets. Emocionāli sarežģītākais skaņdarbs ir “Monochrome”, pie kura ik pa laikam atgriezos. Tas stāsta par pazušanas sajūtu, kas mēdz piemeklēt, noslēdzoties kādai lielākai dzīves nodaļai. Manā gadījumā tās bija skolas beigas. Kad ir tik daudz iespēju, tad plašums mēdz būt stindzinošs.”

Senākais skaņdarbs no šī albuma ir “A Lovely Memory”, kuru Kaspars uzrakstīja 2009. gadā. “Izvēdinājis galvu izbraucienā ar skrituļdēli, atgriezos mājās un apsēdos ar ģitāru, sev par pārsteigumu, vienā piegājienā sakomponēju šo skaņdarbu, kas man pavēra durvis uz mūzikas pasauli. Arī tagad, to klausoties, pārņem mistiskas sajūtas,” stāsta Kaspars.

Albumā jaunākais - “Golden hour” - veltījums telpai, kurā Kaspars rakstīja šo albumu, - studijai virs vectēva darbnīcas. “Šis skaņdarbs ir par brīžiem, kad studija palīdzēja izolēties no ikdienas skrējiena. Tā ir vieta, kurā ar lielu prieku rakstu mūziku, un tieši zelta stunda, kas studiju iekrāso saulrieta krāsās, ir mans mīļākais laiks, kad tur darboties,” atzīst mūziķis.

“Ar šo relīzi esmu nobriedis iepazīties tuvāk ar savu klausītāju. Mana vīzija ir sekot savam aicinājumam - rakstīt mūziku, sadarboties ar citiem mūziķiem un spēlēt. Šis ir sava ceļa apzināšanās albums, caur kuru esmu radis pārliecību, ka dodos īstajā virzienā.”

Kaspars studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora Kaspara Zemīša, šobrīd atrodas Erasmus+ braucienā Sicīlijā, kur padziļināti apgūst klasisko ģitārspēli un iepazīst jaunu kultūru.