Piektdienas vakarā, kad daudzi Rīgas iedzīvotāji svinīgā noskaņojumā devās pilsētas ielās, lai atzīmētu Lāčplēša dienu, mazāka, bet ne mazāk pacilāta cilvēku straumīte, plūda uz koncertzāli “Palladium”, lai pieredzētu “Paradise Lost” atgriešanos Rīgā pēc 18 gadu pārtraukuma.

Iepriekšējais “Paradise Lost” koncerts Rīgā notika 2004.gadā, šķiet, Ķīpsalas hallē. Uz šo koncertu es nebiju, jo attiecīgajā periodā vēl nebiju atvadījies no zināmās vilšanās, ko gadsimtu izraisīja “Paradise Lost” došanās elektroniski gotiskā roka virzienā gadsimtu mijā. Pēc trīs albumus ilgušiem eksperimentiem, “Paradise Lost” pakāpeniski atgriezās pie tradicionālākā gotiskā skanējuma, ko raksturo smagu ģitāru skaņa, atgriežoties arī manā smagās mūzikas entuziasta regulārās klausīšanās apritē.

Par sajūtām

Es reizēm esmu nedaudz kodis pirkstos, ka tomēr nebiju tajā 2004.gada koncertā, tāpēc, šopavasar, kad uzzināju par Rīgā gaidāmo koncertu, bija skaidrs, ka obligāti iešu.

Galu galā, koncerti un mūzika jau lielā mērā ir par sajūtām.

Sajūtas, kas saistās ar “Paradise Lost” es pirmo reizi izjutu apmēram 1996.gadā, kādreizējā mikroautobusu galapunktā pretī Rīgas centrālajai stacijai, kur vienā no kioskiem pārdeva kasetes ar pirātiskiem mūzikas ierakstiem. Tā kā nekāda interneta un informācijas par mūziku tolaik pārāk nebija, tad mūziku nācās izvēlēties pārsvarā pēc grupu nosaukumiem. Vienā no šādām reizēm es izvēlējos “Paradise Lost” albumu “Icon”. Jau pāris nedēļas vēlāk es atgriezos minētajā kioskā, ar jau ar konkrētu mērķi - iegādāties vēl kādu “Paradise Lost” kaseti. Šoreiz tas bija albums “Draconian Times”, kurš tagad – 26 gadus vēlāk joprojām ir viens no man mīļākajiem mūzikas albumiem. Ne tikai “Paradise Lost”, bet vispār.

Koncerts

Pirms “Paradise Lost” uz “Palladium” skatuves kāpa Francijas grupa “Hangman's Chair”. Iesildītāju nasta reizēm mēdz būt visai smaga, par ko šoreiz pārliecinājās arī “Hangman's Chair” - grupas uzstāšanās laikā kāds nedaudz pārāk entuziastisks kungs vairākkārt skaļi pieprasīja vakara galvenās grupas ierašanos.

Ap plkst.21.15 sākās arī vakara galvenais priekšnesums, kas ilga nepilnu pusotru stundu.

Pēdējais “Paradise Lost” albums - “Obsidian” - iznāca 2020.gadā. Tāpēc laikam loģiski, ka koncertā visvairāk dziesmu izskanēja no šī albuma.

Kopumā grupa nospēlēja dziesmas no desmit albumiem, kas aptver visus grupas ilgās daiļrades periodus. Piecas dziesmas bija no albuma “Obsidian”, pa divām no “Draconian Times” un “One Second”, bet pa vienai dziesmai no vēl septiņiem albumiem, sāķot ar 1991.gada “Gothic” un beidzot ar 2017.gada “Medusa”.

Koncerta dziesmu saraksts (Iespējams, ar kādu neprecizitāti):

1. Enchantment;

2. Forsaken;

3. Blood and Chaos;

4. Faith Divides Us - Death Unites Us;

5. Eternal;

6. One Second;

7. Serenity;

8. The Enemy;

9. As I Die;

10. The Devil Embraced;

11. The Last Time;

12. No Hope in Sight;

13. Say Just Words;

14. Darker Thoughts;

15. Embers Fire;

16. Ghosts.

Jā, koncerts bija par īsu. Jā gribējās vēl. Jā, bija par tumšu un skaņa arī brīžiem varēja būt labāka. Tomēr kā jau teicu, koncerti lielā mērā ir par sajūtām. Bet sajūtas - lieliskas.

Tas pagātnes man, kurš pirms ceturtdaļgadsimta pirka kasetes kioskā pie stacijas, paradīze nekur nav zaudēta.

Kā arī, kā jau smagās mūzikas koncertu gadījumos pieklājas, teikšu, ka koncertu apmeklēja vismaz 666 cilvēku. Patiesībā jau daudz vairāk.

Par “Paradise Lost”

“Paradise Lost” mūziķi tiek uzskatīti par vienu no death-doom smagās mūzikas novirziena pamatlicējiem, kam bijusi arī svarīga loma gotiskā metāla kustības attīstībā.

Grupa “Paradise Lost” dibināta 1988.gadā Anglijas pilsētā Halifaksā. Nākamgad grupa atzīmēs savas pastāvēšanas 35.gadadienu.

Savas ilgās karjeras laikā grupa izdevusi 16 studijas albumus.

“Paradise Lost” sastāvs gadu gaitā mainījies nedaudz – vairākas reizes mainījušies bundzinieki, bet pārējie dalībnieki grupas sastāvā ir no tās dibināšanas brīža. Tie ir: Niks Holmss (vokāls), Gregors Makintošs (ģitāra), Ārons Eidijs (ģitāra) un Stīvens Edmondsons (bass). Vietu pie bungām ieņēmis līdzšinējais studijas sesiju mūziķis Gvido Montanarīni, nomainot iepriekšējo bundzinieku, kurš nesen oficiāli pievienojās Zviedrijas progresīvā metāla grupai “Opeth”.