Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Sarmīte Ēlerte diskusijā aicināja ņemt vērā, ka savulaik Dziesmu svētki radās kā tautas pašorganizācijas kustība, tomēr šodien tiek sagaidīts, ka Dziesmu svētki tiek finansēti no valsts budžeta. Viņa uzsvēra, ka lēmumā par finansējumu svētkiem piedalās gan Ministru kabinets, gan Saeima, tāpēc "būtu jocīgi", ja šāda iespēja Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem būtu liegta.

Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) vērsa uzmanību uz to, ka arī pirms iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem bija līdzīga diskusija. Viņš atzīmēja, ka "nelielo privilēģiju" paši Saeimas deputāti izmantoja dažādi, tāpēc ministrs pieļāva, ka šoreiz šādu tradīciju varētu lauzt, jo bija deputāti, kas izvēlējās neizmantot šo iespēju un iegādājās biļetes tādā pašā kārtībā kā jebkurš interesents. Arī Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis pauda nostāja, ka šādas privilēģijas - iespēju rezervēt un iegādāties biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem - Saeimas deputātiem nebūtu piešķiramas.

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika uzsvēra, ka nākamie Dziesmu un deju svētki būs jubilejas svētki. Viņas ieskatā, Ministru kabineta un Saeimas iesaiste nebūtu jāskata kā privilēģija, bet kā pienākums.

Moļņika akcentēja, ka jādara viss iespējams, lai Saeima un Ministru kabinets svētkos būtu klāt. Viņa sacīja, ka šī ir īpaša svētku reize un vajadzētu parādīt, ka Dziesmu un deju svētki nav izrāde, bet daļa no identitātes, tāpēc viņa aicināja pārdomāt, vai nav jādara viss iespējamais, lai uz šiem svētkiem atskatoties būtu skaidrs, ka Saeima un valdība ir bijusi klātesoša un tie ir bijuši nācijas goda svētki.

Dziesmu un deju svētku padomes locekļiem balsojot par šo jautājumu, četri nobalsoja par, trīs nobalsoja pret, bet divi atturējās.

Biļetes iepriekšējā rezervācijā tiks piedāvāts iegādāties svētku sagatavošanas un realizācijas procesā tieši iesaistītajām institūcijām Latvijā un svētku procesa uzturētājiem ārvalstīs, svētku māksliniecisko programmu veidotājiem, radošajām komandām, valsts oficiālajām ārvalstu delegācijām, Ministru kabineta locekļiem, Saeimas deputātiem, Latvijas Goda ģimenes apliecības īpašniekiem, cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos un svētku rīkošanā iesaistītajiem sadarbības partneriem.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNCK) pārstāve Linda Ertmane, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētk notiks no 2023.gada 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja.

Plānots, ka tajos piedalīsies līdz 40 000 dalībnieku, to apmeklētāju skaits pārsniegs pusmiljonu. Svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti, no tiem vismaz viena trešdaļa būs maksas. Paredzēts, ka biļešu cenas uz svētku pasākumiem būs amplitūdā no septiņiem līdz 100 eiro.