Interesentiem ir iespējams lasīt jauno rakstnieku literāro pasaku pirmās rindkopas un piedalīties lēmuma pieņemšanā par to, kuru no darbiem ir vērts izdot.

Trīs lasītāju visaugstāk vērtētie darbi iekļūs konkursa pusfinālā (TOP10) – līdztekus vēl septiņām pasakām, kuras par tālāk virzāmām atzīs konkursa žūrijas komisija. Par publiskā balsojuma vērtīgākajiem darbiem tiks uzskatītas tās pasakas, kuras saņems lielāko balsu skaitu.

BALSO PAR SAVU FAVORĪTU

IEPAZĪSTIES AR JAUNO AUTORU VEIKUMIEM

• Aiza, "Arabellas un Luda piedzīvojumi. Taustīšanās pēc laimes": Tas bija pēdējais Sarkanbaltā gara briedis, kuru ciemats bija redzējis pēdējā desmitgadē. Pat esot tālu no pārējās medību grupas, onkulis Joss un Arabella uzreiz juta izmaiņas mežā... Vairāk lasi šeit.
• Aleksandra Zavišjus-Burgarte, "11 pasaules līdz…": Kādā īpašā dienā, pirms nu jau 9 gadiem, pasaulē nāca kāds neticami skaists bērns. Viņš bija gaidīts un lolots, kamēr beidzot kādā aukstā ziemas rītā... Vairāk lasi šeit.
• Alīna Andrušaite, "Pazudušo piedzīvojumi": Tā bija kaķa pelēkuma pelēka novembra diena, kad zeķe Karlīna kopā ar zābaciņu Tomu brauca klausīties 18.novembra salūtu. Tā vismaz teica Mētras mamma, ka... Vairāk lasi šeit.
• Alīna Rence, "Pasaka par Pakšķi": Viss apkārt griezās un mutuļoja. Kaut kur zibēja spožas gaismas strēles un dārdēja neaprakstāms troksnis, it kā tepat blakus sprāgtu milzu petardes vai kāds trauksmaini... Vairāk lasi šeit.
• Alise Tilaka, "Punkts": Ar Simonu ir noticis tas, ko viņš nekad nebūtu iedomājies. Viņš ir punkts. Nē, ne “pagrieziena punkts” kāda dzīvē, kas būtu bijis jauki. Viņš... Turpini lasīt šeit.
• Alise Upesleja, "Puzurpasaka": Reiz bija mazs gariņš vārdā Puzurs. Viņš bija sērkociņa lielumā un sarkanbrūns kā rūsas pleķis... Turpini lasīt šeit.
• Anda Lase, "Skat. uz iepak.": Laikam bija sācies rudens. Sēņu lācis nevarēja vien izšķaudīties, degunu noberza sūnās un... Turpini lasīt šeit.
• Anna Sparāne, "Meža pasaka": Kas mežā dienvidū gājis... Turpini lasīt šeit.
• Annemarī Tsoi Jansone, "Odo un Meja. Ceļojums uz zvaigzni": Ik pavasari, vasaru, rudeni un ziemu pa grumbainiem ceļiem lieli rati ved brīnumus. Tie pa kabatai ir teju visiem... Turpini lasīt šeit.
• Antra Siliņa, "Siena tirgus": Siena tirgū, jau no paša saulainā vasaras rīta, bija vērojama rosība. Siena tirgus nav parasta vieta. Tā ir vesela labirintu pasaule... Turpini lasīt šeit.
• Artūrs Kupjanskis, "Riņķadancis": Vienreiz viens gailis gāja gar suņubūdu. Cūkpienes savas dzeltenās pogas bija izsējušas visos sētas stūros un pat aiz varenā žoga. Mainījās gadalaiki... Turpini lasīt šeit.
• Baiba Baikovska, "Dimantrate un Sudrabastīte": Reiz dzīvoja ģimene, kurā bija Estere un Daniels, precēts pāris, Dimantrate, kuru Estere un Daniels bija tā nosaukuši pēc tam, kad... Turpini lasīt šeit.
• Belli, "Zaķis Reportieris": Parastu zaķu ģimenē piedzima neparasts zaķis. Viņš bija lielāks, kustīgāks un ziņkārīgāks nekā pārējie zaķu bērni. Turklāt viņu... Turpini lasīt šeit.
• Dina Kiseļova, "Gaistošais sapnis": Sen senos laikos maza meitenīte atnesa savai mammai jau izdīgušu ozola zīli. No zīles bija redzams mazs... Turpini lasīt šeit.
• Edgars Rencis, "Kastaņu vīrs": Šis stāsts norisinās nemaz ne tik senos laikos – 2008. gadā, ja gribam būt precīzi. Kaut kur pasaulē dzīvo kāds vīrs vārdā Antons... Turpini lasīt šeit.
• Emīlija, "Nekas nepalika nepamanīts": Reiz sensenos laikos, varbūt nemaz ne tik senos, bet gan tik nesenos kā pagājusī ceturtdiena, Žanete tumsā klumpuroja mājup no... Turpini lasīt šeit.
• Grietiņa, "Čelsija!": Šis nebūs stāsts par sen seniem laikiem, jo šis viss notiek tepat blakus jūsu netālajā meža malā. Varbūt pat esat kādu no mūsu varoņiem satikuši... Turpini lasīt šeit.
• Ieva Tunika, "Zaldāts velnam par viesmīli": Sensenos laikos kāds izdienējis zaldāts, nokarojis savu noslēgto termiņu un likumīgi saņēmis kaujas laukā nopelnīto atlūgumu... Turpini lasīt šeit.
• Ilona Ozoliņa-Čiu, "Pasaka par pūķieni, Velnu un cilvēkiem, kuri nezina, kad apstāties un kad drāzties pa galvu un pa kaklu": Reiz sensenos laikos tajā dienā, kad vietējās zosis dienas vidū ne no šā, ne no tā ielēca akā, kādā ciemā atgadījās... Turpini lasīt šeit.
• Ināra Roziņa, "Pasaka par skolotāju jeb Viss jādara Otrādi": Guļot un skatoties griestos, domāju, ar ko cilvēks domā. Vai ar smadzenēm, vai ar galvu, vai ar ādu? Man bija jādomā... Turpini lasīt šeit.
• Katrīna Elaine, "Pasaka ar putniem": Reiz, sen atpakaļ dzīvoja kāds laimīgs pāris; barons un viņa daiļā sieva. Abi bija apprecējušies aiz īstas mīlestības... Turpini lasīt šeit.
• Kitija Buša, "Anna un Zaķītis": Beidzot bija pienākusi ilgi gaidītā svētdiena. Anna ar māmiņu devās "Prieka braucienā"... Turpini lasīt šeit.
• Kristīne Jučkoviča, "Pasaka par Jaunību": Klausies nu, šo pasaku, mans bērns, par brīnumskaisto meiteni Jaunību un viņas gaitām kalnos un lejās... Turpini lasīt šeit.
• Lauma Puriņa, "Ugunslīnijas": Bija aukstas, sniegotas decembra dienas krēslas stunda, kad baltum baltajā klajumā starp Mežiem un Cilvēku Mājām ik pa brīdim pavīdēja kas tumšs... Turpini lasīt šeit.
• Liene Saulkalne, "Pasaka par Jāri un Jēci": Sensenos laikos, kad vēl nebija izgudroti mobilie telefoni un datori, elektriskie skrejriteņi un dažnedažādi roboti, dzīvoja divi puiši – Jāre un Jēcis... Turpini lasīt šeit.
• Ligita Rāviņa, "Kitas personīgā mīlestība": Kārklu aizaugušajā dīķī vajadzētu dzīvot vismaz vardēm, bet tur bija iestājusies vai nu klusā stunda, vai visa dzīvā radība bija pārcēlusies uz dzīvi citos dīķos vai grāvjos... Turpini lasīt šeit.
• Linda Miķelsone, "Pasaka par Sniegpārsliņu": Man šī pasaka ir jāsāk ar to pašu simts un vēl vairāk gadu veco frāzi ar ko sākas visas pasakas, jo kā lai citādāk es to izstāstu? Izstāstu, ka reiz dzīvoja četri šīs pasakas galvenie varoņi... Turpini lasīt šeit.
• Linda Skranda, "Pasaka par pūķi": Reiz, nedaudz pēc senseniem laikiem, kad miers starp cilvēkiem jau bija iemantojis leģendas statusu, bet pirms vēl valstsvīru aptaukošanās bija starptautiska problēma... Turpini lasīt šeit.
• Lita Marsone, "Aizmirstās mājas": Reiz dzīvoja jauka pilsētiņa. Šo pilsētu uzcēla pirms vairākiem gadsimtiem... Turpini lasīt šeit.
• Lita Marsone, "Tomijs un rotaļu lācīši": Reiz dzīvoja rotaļu lācīši, mīkstie un pūkainie, ar melniem deguntiņiem un mirdzošajām actiņām... Turpini lasīt šeit.
• Līva Kalnača, "Kabatas pasaka": Čau! Es esmu Otto un man ir ļoti daudz kabatu. Man ir kabatas biksēs, un kabatas manā mīļākajā jakā, vēl man ir krūšu kabata krekliņam un slepenā kabata āra jakā. Man patīk, ja kabatas ir pilnas, tad vienmēr tajās var atrast kādu brīnumu un no tā izveidojas stāsts… Turpini lasīt šeit.
• Lūcija Lipska, "Lidojums": Reiz sensenos laikos aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām uz apsūnojušas ozola saknes auga kāda vientuļa pienenīte. Mūžs tai bija īss, un vienīgais viņas kompanjons... Turpini lasīt šeit.
• Maija Gundega, "Zaļās zāles Pasakas": Trīs lielie ceriņu krūmi dārza stūrī bija gandrīz noziedējuši – viens balts, un abi violetie malās. Noziedot tie vairs neizskatījās ne par desmito daļu tik skaisti, kā ziedēšanas laikā, taču... Turpini lasīt šeit.
• Maija Gundega, "Dižmeža solījums": Melnais Alnis dzīvoja mežā. Ne pārāk biezā, ne pārāk dziļā, bet viņam pietika un viņa bērniem arī... Turpini lasīt šeit.
• Maija Gundega, "Grāmatnieks": Atvienojis no tīkla un ieslidinājis kabatā pus-uzlādēto, nobružāto, viedtālruni, kurš prasījās pēc nomaiņas, Gerds izgāja kāpnēs... Turpini lasīt šeit.
• Maija Gundega, "Meiteņu ieleja": Šo stāstu atradu vecāsmātes mājas bēniņos, kad viņa jau sen no mums bija aizgājusi. Trūka līdzekļu, un māja palēnām bruka, lai kā to centāmies uzturēt... Turpini lasīt šeit.
• Maija Gundega, "Zeltapūķu pasaule": Pēdējā laikā jutu, kā izmaiņas skar ķermeni. Šajās pasaulēs ceļojot tas, šķiet, arvien vairāk zaudēja saišu noturību un mainījās... Turpini lasīt šeit.
• Māra Bitāne, "Kraukļu māsa": Terase bija tikpat bēdīgā stāvoklī kā pārējā pils, taču karalim tur patika uzturēties lielāko daļu dienas... Turpini lasīt šeit.
• Mazais Barons, "Kungs Niknums": Viņi bēga. Un kļuva arvien lēnāki, tāpēc vajadzēja sevi spiest jo vairāk. Aiz muguras švīkstēja spārni, un ķērca putnu daudzsološās balsis. Tās solīja nāvi... Turpini lasīt šeit.
• ME, "Mūžības algoritma gaismotāji": Tas viss sākās toreiz, kad vēl nebija ne šīs reizes, ne tās reizes, ne mirkļa, ne mirkļa vājuma. Kad laika jēdziens vēl nebija izdomāts un visas dvēseles plūda apkārt pa kosmisko telpu... Turpini lasīt šeit.
• Mumins, "Pasaka par akmens sirdi": Iedomājieties, jūra, siltas smiltis, neliels vējiņš. Neliela pastaiga gar jūru un šis, nevienam neaizmirstamais, kārdinājums pacelt kādu oli... Turpini lasīt šeit.
• Patrīcija Bitīte, "Kad es gāju pastaigāties viena": Kādā drūmā pēcpusdienā, kad šķiet, ka neviens mani nesaprot, izeju ārā, lai atpūstos no visa un visiem... Turpini lasīt šeit.
• Ruta Ločmele, "Marsēzelis": Marsēzelis domīgi sapurināja savu vienīgo ausi... Te, uz Zemes, tiešām viss bija citādi nekā tur - uz viņa tālās planētas... Turpini lasīt šeit.
• Sabīne Kleinhofa-Prūse, "Pindzele un Spindzele": Reiz kādā radoša jucekļa pārpilnā mākslinieka darbnīcā dzīvoja divas māsas – Pindzele un Spindzele. Lai gan šādi vārdi tikpat labi varētu piestāvēt draiskām pelītēm... Turpini lasīt šeit.
• Sanita Dejus, "Zelta zīle ozolā": Reiz neatminamos laikos Dienvidkurzemē kādā kalnā slējās varena koka pils. Tur dzīvoja krietns ķēniņš ar sievu un meitiņu Lindali... Turpini lasīt šeit.
• Santa Irbe, "Cietoksnis": Ramona nekad nebija dzirdējusi brāli runājam. Meitenei bija seši gadi, bet Eliass bija par diviem gadiem jaunāks... Turpini lasīt šeit.
• Tīna Aleka, "Kā princese gāja pūķi meklēt": Reiz dzīvoja Princese. Mitinājās viņa, kā jau daždien princesēm piedien augstā jo augstā ziloņkaula nokrāsas tornī... Turpini lasīt šeit.
• Tīna Nulle, "Mazo brāļu stāsti": Klausies, es Tev stāstīšu kādu noslēpumu! Mūsu mājā dzīvo mazs rūķītis. Viņš ir nerātns un ļoti palaidnīgs. Vai vēlies viņu ieraudzīt... Turpini lasīt šeit.
• Tīna Nulle, "Zivs būrī": Parasti pasakas sākas ar vārdiem "Reiz bija," bet ne šī. Šī pasaka sākas ar vārdiem "Kādā mājā, ne pārāk tālu un ne pārāk tuvu... Turpini lasīt šeit.
• Uldis Apinis, "Varoņdarbs princesei": Seminārs bija garlaicīgs. Vienīgais labums bija tas, ka rīkotāji šim pasākumam bija noīrējuši pili laukos – ļoti iespējams tieši tādēļ, lai no šīs garlaicības nebūtu kur aizbēgt... Turpini lasīt šeit.
• Ulrika Ūpe, "Laika sargi": Ronijs atceras, kā pūlas pacelt milzīgo ķiršsarkano akordeonu, kas liekas smagāks par viņu pašu... Turpini lasīt šeit.
• Viktorija Graubiņa, "Burvestība, kas uzveic visu ļaunumu": Reiz sensenos laikos mājiņā nelielas upes līkloču krastos mitinājās divas ģimenes. Tās dzīvoja īpašumā draudzīgi un saticīgi, gluži kā viena liela ģimene, lai gan... Turpini lasīt šeit.