Paralēli plānam "A", tiek gatavots plāns "B"

Vērtējot notiekošo, svētku rīkotājiem "patīk lēkt bez ipletņa", kā LTV raidījumā "Kultūršoks" norāda starptautiski godalgotā pasākumu producente Inese Lukaševka.

Viena no šī brīža problēmām saistībā ar Dziesmu svētkiem ir izsludinātie pasākumi, kuriem neesot finansējuma. To skaits pārsniedz 60 svētku pasākumus, taču inflācijas dēļ rīkotāji šobrīd vairs nevar atļauties nosvinēt tradicionālo svētku 150 gadu jubileju godam.

Kā ziņots, svētkiem garantētais budžets ir 10 miljoni eiro, taču nepieciešamais finansējums, lai īstenotu visas ieplānotās ieceres - vajadzīgi 15,5 miljoni eiro.

Pasākumu producente Inese Lukaševska uzskata, ka izsludināt pasākumus, kuriem nav finansējuma, ir ļoti riskanti. Viņa pauž: "Laikam rīkotajiem patīk lēkt bez izpletņa. Nu tā, man drīzāk ir pretjautājums: ko viņi darīs, ja viņiem, pieņemsim, pateiks, ka to budžetu nepiešķirs? Tad – vai viņi tagad pateiks, ka 30 pasākumi tiks rīkoti mazāk? Un kuriem tad viņi tagad izziņos un pateiks – nē, jūsējais ir ārpus tās rindas. Un kāds būs tas atlases cenzs, kritēriji, kas paliks aiz tās rindas?"

Jāpiebilst, ka Nauris Puntulis pirms 14. Saeimas vēlēšanām svētku rīkotājiem devis solījumu, ka "svētkiem naudas būs tik, cik nepieciešams". Šādu frāzi nozares ministrs LTV Kultūras ziņām esot atkārtojis arī pagājušajā nedēļā, piebilstot, ka nedrīkst ekonomēt uz satura rēķina.

Šī ir Dziesmu svētku simtpiecdesmitgade, un saturiski Dziesmu svētkiem ir jābūt spožiem, tiem ir jābūt izciliem," tā kultūras ministrs.

LTV ziņo, ka naudas atrašana būs jaunievēlētās valdības ziņā. 

Raidījumā arī kordiriģentam un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedram Česlavs Batņam (AS) ir grūti iztēloties, ka 14. Saeima varētu nebalsot par papildu līdzekļu piešķiršanu.

"Viennozīmīgi šie svētki ir jāsvin, lai cik tie izmaksātu, papildu finansējums ir jāatrod," viņš skaidro.

Iekļaušanās budžetā esot iespējama tikai tad, ja atsakās no kāda lielkoncerta.

Svētku izpilddirektore Daina Markova atklāj, ka rīkotāji tomēr strādā arī pie plāna B, taču iekļauties pieejamajā budžetā ir neiespējami: "Māksliniecisko izmaksu samazināšana nedos tādu ietaupījumu, kāds mums ir nepieciešams. Ja mēs runājam par vairākiem miljoniem eiro, tādu lielu ietaupījumu var dot tikai lielo pasākumu atcelšana". 

Kā piemērus viņa min, viena koru nozares pasākuma atcelšana, varbūt atklāšanas pasākuma atcelšana. Attiecīgi kādam no lielajiem pasākumiem jābūt atceltam, piemēram, kas ir saistīta ar visa cita veida loģistiku, ēdināšanu, izmitināšanu, visām šīm papildu izmaksām, kas ir saistītas ar cilvēku uzturēšanos Rīgā.

Savukārt, Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis uzskata, ka ietaupīt var, arī nemainot saturu, bet samazinot iecerēto svētku krāšņumu: "Ja tur pietrūkst līdzekļu kādam vizuālam efektam vai kam tādam, mēs varam koncertu vienkārši sākt nedaudz ātrāk, jo koristi ir gatavi dziedāt, un dejotāji ir gatavi dejot. Un, protams, ka viss tas augstais līmenis, kas ir mūsu radošajā jomā, ir uzcēlis tik augstu latiņu, ka katrs nākamais svētku organizators grib kaut ko vēl spilgtāku, vēl labāku, 

Viņš vērš uzmanību, ka "jāatceras ir Dziesmu svētku būtība – tā ir vienkārši mūsu tautas kopā sanākšana un kopā muzicēšana vai kopā dejošana." Tam, viņaprāt, ir jābūt pirmajā vietā, un, ja dalībnieks būs apmierināts, ja viņš labi jutīsies svētkos, tad svētki vienmēr izdosies.

Latvijas Televīzija, pieprasot papildu budžetu, esot "karstais kartupelis"

Svētku rīkotāji joprojām nespēj pieņemt izmaksu pieaugumu televīzijas tiešraižu nodrošināšanai. Kopējais budžeta palielinājums Iekšlietu ministrijai, Veselības ministrijai un sabiedriskajiem medijiem sasniedz 1,5 miljonus eiro. Vairāk nekā pusmiljons eiro vajadzīgs LTV.

LTV galvenā redaktore Sigita Roķe uzsver, ka svētku izmaksas televīzijai neesot tikai žurnālistu darbs: "Tās ir arī milzīgas tehniskas izmaiņas, jo nodrošināt tiešraidi – tas ir, pirmkārt, tehnoloģiski ārkārtīgi sarežģīti, otrkārt, tam ir vajadzīgas īpašas studijas, to nevar nekādā citādā veidā nofilmēt, pēc tam tas viss ir jāapstrādā, jānodrošina atbilstošā kvalitātē, ēterā un arhīvā." Viņa uzsver, ka tās ir pilnīgi objektīvas izmaksas, kuras nav iespējams samazināt, vēl jo vairāk, ka šobrīd jau mēs pat rēķinām pēc šābrīža izmaksām un mēs pat vēl nezinām, kas notiks nākamajā vasarā."