"Es nekad iepriekš dzīvē nebiju iedomājies, ka tik ļoti liela nozīme ir smaržas atmiņai. Varbūt tas tā ir tikai man – es nezinu, bet, manuprāt, tā ir visspēcīgākā no visiem atmiņu veidiem. Izstāstīšu stāstu, kuru pieminu jau pašā pirmajā grāmatas nodaļā. 1969. gadā nonācu Bērnu slimnīcā, kurai tepat blakus dzīvoju šodien. Man bija kājas kaula iekaisums un divas nedēļas bija jāguļ uz muguras – ar svaru bumbām pie kājas, lai nesarautos kauls. Man bija seši gadi, un no tiem laikiem man ir saglabājušās tikai miglainas atmiņu epizodes. Tāda pati kā šī. Pirms vairākiem gadiem gāju pa veikalu “Depo” gar krāsu nodaļu. Kaut ko man tur vajadzēja, sacīsim, otu vai pernicu... Un vienā brīdī es vienkārši sastingu absolūtā šokā. Es sajutu smaržu, kāda bija Bērnu slimnīcā tālajā 1969. gadā! Pēkšņi, šīs smaržas iespaidā, burtiski no kaut kādiem aizmirstajiem atmiņu failiem sāku atcerēties, kas tur tai slimnīcā bija. Atcerējos pat savu ķirurgu vārdus: slaveno bērnu ķirurgu Lamsteru un otru ķirurgu, uzvārdā Bārenis. Atcerējos arī to, kā izskatījās palāta, kurā vietā ir mana gulta – visas šīs slimnīcas ainas atcerējos smaržas iespaidā. Gluži kā datoram, kurā glabājas kaut kādi izdzēsti faili, kuri vienā brīdī tiek renovēti. Un, tiklīdz jau biju pagājis no krāsu nodaļas tālāk, pagaisa arī atmiņas, kuras nupat bija atgriezušās.