"Kopš pagājušā gada 25. februāra ne tikai Kultūras ministrija, bet arī citas valsts iestādes tiek bombardētas ar anonīmām vēstulēm, kurās ir lasāmas mani apmelojošas spekulācijas uz visām iespējamām pusēm. Visasākais pārmetums no visa paustā ir par manu atbalstu Putina režīmam,"

sarunā ar TVNET norāda Bjorka. "Tie, protams, ir meli. Ministrija jau bija gatava ar mani pagarināt līgumu, līdz decembrī iesūtīto vēstuļu apjoms ne tikai nemazinājās, bet persona, kas tās sūtīja, sevi beidzot atklāja... Parakstoties ar savu vārdu un uzvārdu. Es saprotu Kultūras ministriju, pie tam vēl šajā ģeopolitiski sarežģītajā situācijā. [Līgumu nepagarināt un izsludināt konkursu] tad arī bija vienīgais pareizais ceļš pilnīgi caurspīdīgā režīmā, objektīvi tikt galā ar šo situāciju. Ja ministrija nebūtu reaģējusi šādos darbības soļos, tad tas būtu turpinājies gadiem. Taču šis process paņem ļoti daudz spēka visām iesaistītajām pusēm – gan ministrijai, gan man, kurai visu laiku jāatbild un jāatrakstās uz šīm vēstulēm. Līdz ar to, lai atbildētu šim cilvēkam (vai cilvēku grupai, kura ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāma), gudrais ceļš ir to darīt publiski."

Bjorka izcēla, ka "vēstuļu autors viņai neesot zināms, jo neviens viņai nav teicis viņa vārdu un uzvārdu".

"Kultūras ministrija mani ir informējusi, ka pēdējo vēstuli, kurā ir apkopota informācija par visa gada vēstuļu saturu, ka to sūtījis teātra štata darbinieks," teic Bjorka.

Tomēr viņa atzina, ka viņai ir nojauta par to, kurš vai kuri no kolēģiem varētu "stāvēt" aiz šīm vēstulēm, bet viņa arī norāda, ka viņu rīcība nav pretlikumīga. "Viņi, manuprāt, pārkāpj cilvēcisko ētiku un dara ļoti zemiskas darbības, kuras ietekmē mūsu sabiedrību un tās saliedēšanos valsts līmenī. Viņi ir gatavi iet citā virzienā, spekulējot ar to.

Viņu vārdi ir zināmi Kultūras ministrijai, un man tie nav jāsaka, jo es zinu, kas viņi ir. To saprot arī viss kolektīvs, kaut gan tad, kad man uzdod konkrētu jautājumu: “Vai tas ir viņš?”, es atbildu, ka pār manām lūpām šis vārds nepārnāks, jo pretējā gadījumā nākamais, ko šis cilvēks mēģinātu darīt, ir apvainot mani mobingā, bosingā vai kādā citā nodarījumā, kuri šobrīd ir ļoti populāri.

Man netraucē ar šo cilvēku kopā strādāt, es vienkārši tagad zinu, tieši kāds cilvēks viņš ir. Ja viņš ir gatavs darīt savu darbu labi arī turpmāk, man tas netraucē ar viņu strādāt."

Pirmdienas, 9. janvāra, vakarā TVNET redakcija saņēma paziņojumu, ka Daniels Solovjovs nav pieminēto anonīmo vēstuļu autors, savam "atspēkojumam" viņš pievienoja arī vēstuli, kas sūtīta KM par Danas Bjorkas darbību Rīgas Reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrības (RRPDA) vārdā.

Vēstulē, kas sūtīta šī gada 5. janvārī, lasāms, ka RRPDA atkārtoti vēršas pie KM ar prasību rast radikālu situācijas risinājumu, lai izbeigtu nelabvēlīgo praksi personāla vadībā Kultūras ministrijas pakļautības iestādē.

Vēstulē norādīts, ka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka neesot ieinteresēta veiksmīgas personālvadības politikas izstrādē un īstenošanā, lai nodrošinātu sociālo mieru darba kolektīvā, kā arī to, ka administratīvais resurss tiekot izmantots, veidojot savu aktrises karjeru teātrī, kā arī atbrīvojoties no tiem kolēģiem, ar kuriem aktrise – direktore Dana Bjorka nevēlas strādāt kopā - uz vienas skatuves.

Turklāt savu personisko iegribu realizēšanā Dana Bjorka konsekventi iesaista visu teātra darba kolektīvu, vācot parakstus uz dažāda rakstura dokumentiem, ko vēlāk uzdod par darba kolektīva iniciatīvu.

RRPDA ieskatā šāds vadības stils ir raksturīgs postpadomju valstu organizācijām un nav piemērots Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim, jo neatbilst mūsdienās iedzīvinātajiem labas pārvaldības principiem Latvijas Republikā.

Daniels [red.piezīme: citur medijos saukts arī Daņila] jau iepriekš TV3 raidījumā "Bez tabu" stāstījis par nesaskaņām ar teātra vadītāju. "2018. gadā, kad Bjorka kļuva par direktori, man uzreiz pēkšņi teātrī sākās problēmas. Teātrī strādāju kopš 2010. gada, līdz tam nekādu problēmu nebija. Saprotiet, tas tā varētu notikt, ja tas būtu viņas privātais teātris. Bet šis teātris ir par nodokļu maksātāju līdzekļiem." Solovjovs to minēja raidījuma sižetā par aktiera Jevgēnija Korņeva atlaišanu no teātra pērnā gada janvārī, ko viņš uzskatīja par pretlikumīgu un safabricētu, lai apmierinātu Bjorkas intereses.

Kā Korņevs norādīja TV3 raidījumam "Bez tabu", lēmums viņu atlaist esot balstīts tikai un vienīgi uz vienas personas - aktrises un teātra direktores - Danas Bjorkas iegribām.

"Esmu atstādināts aktieris. Turklāt mani atstādināja ne tikai no izrādēm, bet man arī fiziski ir liegta iekļūšana teātrī," teic Korņevs, kurš Rīgas Krievu teātrī nostrādājis teju 20 gadus.

Rīgas Krievu teātris ir Latvijas valsts kapitālsabiedrība, līdz ar to teātra uzturēšanai tiek izmantoti arī valsts budžeta līdzekļi. Teātra valdē ir tikai viens cilvēks - Dana Bjorka.

Konkurss uz Čehova teātra valdes locekļa amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā. Līdz tā rezultātu izziņošanai esošā teātra vadība turpina savu darbu.