Konference un rakstu krājums "Kuldīgas un Kurzemes-Zemgales hercogiste Eiropā un Pasaulē" veidoti ar mērķi veicināt hercogistes un 16.–18. gadsimta Kuldīgas vēstures un kultūras izpēti, kā arī atbalstīt Kuldīgas nominācijas virzīšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

Hercogistes pastāvēšanas periods (1561/1562–1795) ir nozīmīgu pārmaiņu laiks pasaules vēsturē. Līdz šim paveikts liels darbs dažādu šī laikposma vēstures un kultūras aspektu izzināšanā, tomēr vēl joprojām ir daudz neatbildētu un neskaidru jautājumu. Daļa no tiem tika aplūkota konferencē Kuldīgā 2020. gadā un tiek iztirzāta tikko iznākušajā grāmatā. Tajā apkopoti Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Austrijas, Polijas un Nīderlandes vēstures speciālistu jaunāko pētījumu rezultāti.

Izdevumā lasītājs varēs iepazīt Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskās un militārās vēstures aspektus, sabiedrības intelektuālo dzīvi un grāmatniecību, kā arī hercogistes mantojumu Kurzemē. Īpaša vieta izdevumā atvēlēta Kuldīgas pils un pilsētas vēsturei, kā arī hercogistes liecībām, kuras joprojām glabā pilsētvide.

Jauna starptautisko attiecību dalībnieka – Kurzemes un Zemgales hercogistes – izveidošanos sekmēja unikālā situācija, kas bija izveidojusies Baltijas jūras reģionā 16. gadsimtā. Šis nelielais valstisks veidojums no 1561. līdz 1795. gadam aizņēma teritoriju no Baltijas jūras piekrastes līdz Daugavai, robežojoties ar Lietuvas Lielkņazisti, Poļu Livoniju, Zviedrijas Karalisti un vēlāk – Krievijas Impēriju. Pateicoties pārdomātai pārvaldei, diplomātijai un tirdzniecībai, hercogiste spēja ne vien pastāvēt un vairāk nekā 200 gadu saglabāt savu patstāvību, atrodoties starp savstarpēji naidīgām lielvalstīm, bet arī atstāja savu mantojumu plašākā ģeopolitiskā apgabalā.

Viens no nozīmīgākajiem hercogistes administratīvajiem centriem bija Kuldīga (tolaik dēvēta par Goldingeni), kura gadsimtiem ilgi atradās tirdzniecības ceļu krustpunktā. Pilsēta ir unikāla liecība par Kurzemes un Zemgales hercogisti un šī laikmeta uzplaukumu, starptautiskajām tirdzniecības attiecībām un kultūras apmaiņu. Tā ir arī vislabāk saglabātā pilsētvides liecība par šo vēstures posmu.