Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Režisores Ievas Ozoliņas jaunās filmas varoņi – parādu piedzinēji

Raksta foto
Foto: Valters Poļakovs / Publicitātes foto

Režisore Ievas Ozoliņa sākusi darbu pie jaunas dokumentālās filmas "Balodis ar olīvzaru", kas savā projekta stadijā izraisījusi interesi Francijā un Čehijā.

Filmas tematiku var uzskatīt par visai divdomīgu, tās centrā ir jau diezgan pazīstamā uzņēmuma "Arvik" kodols. Notikumu pamatā ir stāsts par bijušajiem ieslodzītajiem, kuri, beidzoties vētrainajiem deviņdesmitajiem, nolēma dibināt parādu piedziņas uzņēmumu, ļaujot tikai minēt, kāpēc viņu darba efektivitāte ir ievērojami augstāka, kā daudziem līdzīgiem uzņēmumiem.

Ieva Ozoliņa pazīstama ar spēju veidot ciešas ekrāna attiecības ar saviem varoņiem. Viņa stāsta:

“Kad mans tēvs aizbēga, paliekot parādā bankas noguldītājiem aptuveni sešus miljonus latu, es rēķinājos, ka pie manis atbrauks tieši tādi puiši, kā šīs filmas varoņi, taču viņi neatbrauca… Kāpēc? Ar šādu domu iesāku šo dokumentālās filmas projektu.”

Divdomīgi vērtētais uzņēmums vairākkārt nonācis kriminālpolicijas redzes lokā, taču situācija nav tik viennozīmīga. Filma uzdod jautājumu – ko darīt "vienkāršajam cilvēkam", kam naudu neatdod negodīgi biznesa partneri, vai nesamaksā par pārdotu automašīnu? "Arvik" bieži vien ir pēdējā instance, kad izmēģināta rinda citu variantu. "Man kā režisorei vienmēr ir interesējušas dilemmas, situācijas, kurām nav viena pareiza vai nepareiza risinājuma, un šī filma ir tieši par to. Daži "Arvik" puišus sauc par bandītiem, bet daži par vienīgajiem, kas spējuši palīdzēt citādi bezcerīgās situācijās."

Izmantojot gan cinéma vérité, gan poētiskā kino elementus, filma solās būt reālistisks un reizē īpatnēja humora caurvīts ieskats vidē, par kuru sabiedrībai izveidojies pretrunīgs priekšstats. Cinéma vérité kino veidošanas metode iekļauj dažāda veida improvizāciju ar kameras izmantošanu, lai atklātu vai izceltu aiz ikdienišķās realitātes paslēptas tēmas un tajā ietverto patiesību.

Uz vispārējā dokumentālā kino fona projekts ir īpašs ar to, ka neseko pasaules problemātikas tendencēm, bet piedāvā spēcīgu klātesamības sajūtu. Topošā dokumentālā filma "Balodis ar olīvzaru" konkursa kārtībā izvēlēta Francijas starptautiskajā dokumentālo filmu festivāla FIPADOC projektu prezentācijām un kino nozares tīklošanās pasākumam "East Doc Forum" Čehijā, kurš norisināsies martā.

Festivāla sadaļā būs redzama arī Ievas Ozoliņas iepriekšējā filma "Mana māte valsts", kura nominēta Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" nominācijās Labākā filma un Labākā režisore. Plašākam skatītāju lokam režisore zināma ar filmu "Mans tēvs baņķieris". Filma top ar VKKF atbalstu studijā FA Filma, tās producente ir Madara Melberga. Filma uz ekrāniem gaidāma 2024. gadā.

Savukārt šodien festivālā FIPADOC demonstrēs režisores Elitas Kļaviņas dokumentālo filmu "Iļģuciema māsas". Filma kopā ar deviņām citām dokumentālajām filmām iekļauta programmā "Fokusā Baltijas valstis un Somija". Tāpat režisores filmu demonstrēs Triestes festivālā. Tas ir lielākais Itālijas festivāls no tiem, kuru uzmanības centrā ir Centrāleiropas un Austrumeiropas kino.

Triestē "Iļģuciema māsas" piedzīvos Itālijas pirmizrādi un ir vienīgā Latvijas filma no 11 filmām dokumentālo filmu konkursā. Filmas seanss ar režisores Kļaviņas un producentes Gailes piedalīšanos notiks trešdien, 25.janvārī.

Starp abiem festivālu seansiem filmu "Iļģuciema māsas" otrdien, 24.janvārī, var noskatīties Jaunā Rīgas teātra projektā "Es atgriežos no tālienes", kura pirmajā daļā tāda paša nosaukuma lugas skatuves variantā Kļaviņa atveido galveno lomu, bet otrajā daļā tiek demonstrēta filma.

Tās darbība notiek Iļģuciema sieviešu cietumā, kur ieslodzītās sievietes, teātra studijā kopā ar profesionāliem aktieriem iestudējot Čehova "Trīs māsas", atklāj savus skaudros dzīvesstāstus un runā par cerībām un ilgām pēc cilvēcīgas attieksmes ārpus cietuma mūriem.

"Iļģuciema māsas" ir aktrises un režisores Kļaviņas otrā pilnmetrāžas dokumentālā filma. Filma "Zorjana Horobraja" bija viņas diplomdarbs Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā filmu skolā un ieguva Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps 2019" kā Labākā studentu filma.

Filmas radošajā komandā ir režisore Kļaviņa, galvenā operatore Baiba Kļava, montāžas režisore Sandra Alksne, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, komponists Kārlis Auzāns, producentes Gaile, Līga Gaisa, Kļaviņa.

Nepalaid garām!

Uz augšu