Rīgas mērs Mārtiņš Staķis radošā veidā apsveicis kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētu Viļņu 700. dzimšanas dienā.
Rīgas mērs Staķis par godu Viļņas dzimšanas dienai tiek pie "tetovējuma"
Kā liecina Staķa ievietotie foto sociālajos tīklos, viņš ticis pie "tetovējuma".
"Dārgā Viļņa! Kad tu esi tik veca, jāsāk pierakstīt vecums vai... jāietetovē tas! Padarīsim tavu 700. dzimšanas dienu neaizmirstamu!" tā Staķis.
Dear @GoVilnius, when you're this old, you have to start writing your age down… or tattoo it! Let's make your 700th birthday unforgettable! 😏🎉#vilnius #birthday #v700 pic.twitter.com/eqXDRI5slb
— Mārtiņš Staķis (@MStakis) January 25, 2023
“Live Riga” pārstāve Rita Pētersone "Sejām" norāda - Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra bija pamanījusi, ka Viļņā valda neliels satraukums par to, ka kaimiņu valstis būs aizmirsušas pilsētas 700. jubileju - par to tika runāts kaimiņvalsts galvaspilsētas reklāmas kampaņā un pat Līvu laukumā tika izvietots reklāmas plakāts, ko nebūs pamanījis vien retais Rīgas iemītnieks.
Lai kliedētu Viļņas iedzīvotāju bažas, kā arī pats neaizmirstu svarīgo datumu, Rīgas mērs bija nolēmis sarūpēt tādu atgādinājumu, ko būtu grūti nepamanīt.
Par to, vai tetovējums ir īsts, viņa skaidro: "Pēc definīcijas tetovējums ir “zīmējums, kuru uzklāj uz cilvēka ādas”, tāpēc var teikt, ka, jā, tas ir īsts. Par tetovēšanas tehniku -
cienot Rīgas mēra privātumu, sīkākus komentārus sniegt nevaram."
Tiesa, šis nav vienīgais apsveikums, kuru Rīga sarūpējusi, - Viļņai nosūtītas arī tādas apsveikuma kartītes, kuras jādodas meklēt nevis pastkastītē, bet pilsētā.
"Hei, Viļņa! Pārliecinieties, ka kārtīgi nosvini savu 700. dzimšanas dienu! Kāda sagadīšanās - latviešu valodā "Viļņa" izklausās gandrīz kā "vilnis". Ironiski, jo tieši mums ir visvairāk jūras. Jūsu mīļākais kaimiņš, Rīga," teikts apsveikumā.
Šāds apsveikums no šodienas ir redzams Viļņas centrā vairāk nekā 20 digitālās vides reklāmas stendos.
Kā zināms, par Viļņas dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1323. gads, kad dižkunigaitis Ģedimins pilsētu pieminēja vēstulē vācu pilsētām Lībekai, Brēmenei, Magdeburgai un Ķelnei. Šī vēstule, kas datēta ar 25.janvāri, ir pirmā rakstiskā liecība par Viļņu.