Trešdien, 1. februārī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa "Zinātne Latvijai" iepazīstināšanas pasākums, kurā tika pieteiktas kongresa tēmas.
Kas aktuāls zinātnē būs šogad un ilgtermiņā? (1)
Kongress notiks no 27. līdz 29. jūnijam, kad Latvijā pulcēsies zinātnieki no visas pasaules, lai aktualizētu jautājumus par zinātnisko rezultātu radīto ietekmi sabiedrībā. Prezentācijas pasākumā piedalījās kongresa Zinātniskās komitejas dalībnieki, kas pārstāv ne tikai Latvijas zinātniekus, bet arī diasporas speciālistus, kuri veido neatņemamu daļu no Latvijas zinātnes.
Tikšanās reizi atklāja Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), uzsverot, ka jebkuru sabiedrību no ārpuses vērtē pēc tā, kuras profesijas tā pati vērtē visaugstāk: "Tāpēc man liekas ļoti svarīgi, ka mēs skolotājus un zinātniekus ieceļam par kārtu augstāk nekā tas, iespējams, šobrīd ir. Lai Latvijas vārds pasaulē tiktu nests ne tikai caur sportu un kultūru, bet daudz plašāk tas izskanētu arī caur zinātni."
Kongresa norise pakārtota trim pamattēmām: Digitālā transformācija, Zaļā pārveide un Zinātnes ietekme.
Digitālās prasmes digitālai demokrātijai
Iezīmējot Digitālās transformācijas tēmu, īpaši tika akcentēts, ka jebkurai darbībai šajā kontekstā jābūt orientētai uz cilvēku, tāpat kā pārējo divu tēmu gadījumā. RTU Vadības informācijas tehnoloģijas katedras vadītājs, profesors Jānis Grabis saistīja zinātnes lomu digitalizācijas attīstībā ar sekojošām prioritātēm: augstas veikstpējas datošana (datu vākšana, apstrāde un analīze), mākslīgā intelekta sniegto iespēju izmantošana zinātnē, kiberdrošība, digitālās prasmes un plaša izmantošana ekonomikā un sabiedrībā. Šīs prioritātes saskaņotas ar Eiropas tehnoloģiju izstrādātāju un tirgotāju asociāciju tīkla DIGITALEUROPE mērķiem.
Pētniecība digitālās transformācijas iespējām Latvijas sabiedrībā notiek, ņemot vērā Eiropas Komisijas izstrādātos darbības virzienus, kuri apliecināti ES dalībvalstu kopīgajā deklarācijā "Digitālā demokrātija ar mērķi" ("Lisabonas deklarācijai") un EK paziņojumā "Digitālais kompass 2030.gadam. Eiropas ceļš digitālajā desmitgadē".
Digitālā demokrātija nozīmē tādu apstākļu radīšanu un iedzīvināšanu, kur Latvijas (tāpat kā jebkuras ES dalībvalsts) iedzīvotājiem ir viegli pieejami digitālie pakalpojumi, lai gan privātpersonām, gan juridiskām personām viņu būtiskākās ikdienas situācijas būtu iespējams atrisināt pilnībā elektroniski. Savu aktualitāti nav zaudējusi digitālo spēju ieviešana publiskajā pārvaldē, pakalpojumu attīstībā iesaistot arī uzņēmējus. Šī mērķa sasniegšana ir arī Vides Aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijas pārziņā.
Vēl viens aspekts, kurā skatīties uz digitālo nākotni, kā iezīmēja profesors Grabis, būs – kā digitalizācija ietekmē sabiedrību un kultūru. RSU Komunikācijas fakultātes profesore Anda Rožukalne tematu papildināja ar novērojumu, ka digitālā plaisa, kura eksistē dažādu vecumu un pieredžu sabiedrības loku vidū, ir pārvērtusies par informācijas plaisu, un tas, savukārt, var novest pie diskriminācijas, tiešā vai aizklātā formā:
"Viens no nesieniem pētījumiem parāda, ka mūsu lielās informācijas iegūšanas iespējas sašaurina vēlmi iegūt informāciju, rada milzīgu paļaušanos uz to, ka "algoritms zinās labāk, nekā es", un šī izvēle samazina pielietoto informācijas resursu daudzveidību, jo cilvēki būtībā ļauj paši sevi apzagt. Man liekas, šī problēma ir būtiska arī politiskā līmenī: kā es varu novērtēt informāciju kā vērtību, lai tā pēc tam tiktu attīstīta gan no manis paša, gan no politikas plānotāju puses."
Milzīga sistēma, kurā jāiesaistās visai sabiedrībai
Tēmas "Zaļā pārveide" pieturpunktus iezīmēja RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesors Gatis Bažbauers. Platforma šajā pētniecības virzienā tiek balstīta no divām pusēm: resursiem un enerģijas, kuru savstarpējo mijiedarbi virza Eiropas zaļais kurss. Pieminētais kurss ir Eiropas Komisijas priekšlikumu pakete, vērsta uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Profesors Bažbauers īpaši uzsvēra bioekonomikas un enerģētikas pētniecības un tās rezultātu nozīmi tajā, lai zaļā pārveide notiktu pēc iespējas efektīgāk. Zaļās pārveides pamatmērķis: Latvijas sabiedrības ilgtspējīga saimniekošana un dzīvesveids.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētāja, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pētniece Antra Boča atgādināja, ka zaļās pārveides un jebkuras citas zinātnes virziena kontekstā ļoti svarīga ir komunikācija gan pētniecības institūtu starpā, gan ar valsts pārvaldes institūcijām:
"Katrā sistēmā ir salīdzinoši viegli identificēt spēlētājus, jau grūtāk ir noteikt starp tiem pastāvošās informācijas plūsmas. Tas, pie kā mums Latvijā vajadzētu ļoti strādāt, ir pie šīm informācijas plūsmām, mācīties komunicēt dažādos līmeņos un dažādās institūcijās. Jo zinātnieki ar saviem izgudrojumiem šo zaļo pārveidi vieni paši nepaveiks. Var izgudrot viskautko, bet – ja tas "neaiziet tālāk", tas paliks aizmirstībā. Zaļā pārveide ir milzīga sistēma, kura patiešām prasa sevī iesaistīties visu sabiedrību. Tāpēc mums jāstrādā pie tā, lai sabiedrība labāk izprastu zinātniskos procesus, savukārt mēs paši veiksmīgāk komunicētu – zinātnes institūtu un ministriju līmenī.”
Kā ieraudzīt un novērtēt zinātnes ietekmi?
Ar tēmu “Zinātnes ietekme” iepazīstināja LU Bioloģijas fakultātes un LU Cietvielu fizikas institūta pētniece Ilze Dimanta un RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore, Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne.
Ja ir paredzams, ka valsts investīcijas zinātnē uzlabos valstu ekonomiku, darbaspēka prasmes, drošību, veselību, vidi un vispārējo sabiedrības labklājību, tad kā šo ietekmi izprast un padarīt redzamu? Šis būs viens no pamatjautājumiem, kuru risinās tēmai piesaistītie speciālisti, kuri iepazīstinās ar jau esošajiem minētās ietekmes mērījumiem, kā arī akcentēs "pārdodamās zinātnes" lomu, kuru pilda zinātnes uzņēmumi un arī esošie atbalsta līdzekļi no valsts puses.
Papildus par zinātnes ietekmes noteikšanu jūnijā paredzamajā kongresā stāstīs vieslektore, Džordžijas Tehnoloģiju institūta ASV Sabiedriskās politikas skolas profesore Diāna Hika (Diana Hick), kura ir specializējusies zinātnes un tehnoloģiju politikas metrikas izpētē.
Viena no spējām, kura ir neatslābstoši jāattīsta valsts pārvaldes līmenī, ir ilgtermiņa domāšana un stratēģiska plānošana, jo zinātne ir izglābusi miljoniem dzīvību visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. "Tas bija iespējams tikai tāpēc, ka iepriekš gadu desmitiem tika ieguldīts zinātnes attīstībā," uzsvēra tēmas pieteicējas, Ilze Dimanta un Anda Ķīvīte – Urtāne: "Stāstot par zinātnes ietekmi, mūsu sekcijā mēs īpaši aicināsim piedalīties jauniešus, Latvijas jaunuzņēmumus, kuri šobrīd veiksmīgi strādā un realizē "pārdodamo zinātni", un tās augstskolas un institūtus, kuri ir aktīvā sadarbībā ar industriju – ražotājiem un eksportētājiem."
V Pasaules zinātnieku kongresu "Zinātne Latvijai" organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju, Ārlietu ministriju, Latvijas zinātnes universitātēm (LU, LBTU, RTU un RSU), Rektoru padomi, Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, Latviešu ārstu un zobārstu apvienību, Pasaules brīvo latviešu apvienību, Eiropas Latviešu apvienību, Amerikas Latviešu apvienību, Biedrību "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" (kustība #esiLV) un Latvijas Darba devēju konfederāciju.